Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Dr. hist. Gints Apals ir dzimis Rīgā 1965. gadā. Studējis vēsturi Latvijas Universitātē. Zināšanas papildinātas Stokholmas Universitātes Baltijas studiju centrā. No 1990. gada strādājis Latvijas Vēstures institūtā, kur 1994. gadā ieguvis doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu par latviešu nacionālo kustību 19. gadsimtā.
Baltijas muižniecības un jaunlatviešu konflikta rezultātā impērijas valdība nolēma Baltijas provincēs veikt revīziju, ko vadīja senators Nikolajs Manaseins. Revīzijas sekas bija pilnīga Baltijas integrācija Krievijas pārvaldes sistēmā un pārkrievošanas politika. Krievijas valdība pilnībā izmantoja situāciju, kad latvieši un vācbaltiešu elite bija savstarpēji bloķējuši otra centienus, izmantojot Baltijas sabiedrības iekšējās pretrunas, lai izdarītu to, ko jau vairākus gadu desmitus bija ieteikuši slavofili.
Pārkrievošanas politikas sākums 80. gados izsauca tektoniskas sociālas pārmaiņas. Tas radīja pamatu vācbaltiešu kopienas konsolidācijai. Ja pirms tam sociālekonomisko interešu atšķirību dēļ elite distancējās no zemākajiem slāņiem, tad vēršanās pret vācu valodu, vācisko administrāciju un luterisko baznīcu izvirzīja priekšplānā kopīgas intereses. Tas skāra visus vācbaltiešus. Radās priekšnoteikumi, lai vācbaltiešu augstie un zemie slāņi pamazām saliedētos.
1888. gadā Baltijas provincēs reorganizēja policijas darbu, bet 1889. gadā sākās Krievijas impērijas tieslietu sistēmas ieviešana, policijas un tiesu darbā kā vienīgo ieviešot krievu valodu. No 1885. līdz 1890. gadam visās skolās un augstskolās notika pāreja uz mācībām krievu valodā. Šajā laikā latviešu sabiedrība pilnīgi nespēja reaģēt uz pārkrievošanu. Bija noticis tas, ko daudzi jaunlatvieši un Rīgas Latviešu biedrības vadoņi prasīja jau gandrīz 20 gadus. Alternatīvas taktikas un stratēģijas latviešu nacionālajai kustībai nemaz nebija.
Vācbaltiešiem, kuri gribēja saglabāt savu noteicošo lomu pilsētās un valsts pārvaldē, neatlika nekas cits, kā mācīties krievu valodu, bet tiem, kuri tam nebija gatavi, bija jādodas iekšējā emigrācijā uz savu lauku muižu vai ārējā emigrācijā uz Vāciju. Baltijas autonomija bija sagrauta, tās elite zaudēja varas monopolu. Muižniecība zaudēja daļu savu privilēģiju un kļuva par Krievijas varas vertikāles pagarinājumu.
Visumā vācbaltiešu elite jaunajiem apstākļiem piemērojās labāk nekā latvieši un, balstoties uz lojalitāti Krievijas tronim, spēja saglabāt privilēģijas. Landtāgi kā pārvaldes struktūra turpināja pastāvēt, simbolizējot Baltijas provinču atšķirīgo statusu Krievijas valstī. Muižniecībai nebija jādalās ar faktisko varu lauku apvidos. Varas monopols bruka lēnām. Aristokrātijas politiskā pieredze un sakari galmā ļāva izdzīvot daudz sekmīgāk nekā politiski naivajiem latviešu tautiskās kustības vadoņiem, kuriem trūka pieredzes un pieejas impērijas valdošajām aprindām.
Pārkrievošanas politikas sākums 80. gados izsauca tektoniskas sociālas pārmaiņas. Tas radīja pamatu vācbaltiešu kopienas konsolidācijai. Ja pirms tam sociālekonomisko interešu atšķirību dēļ elite distancējās no zemākajiem slāņiem, tad vēršanās pret vācu valodu, vācisko administrāciju un luterisko baznīcu izvirzīja priekšplānā kopīgas intereses. Tas skāra visus vācbaltiešus. Radās priekšnoteikumi, lai vācbaltiešu augstie un zemie slāņi pamazām saliedētos.
1888. gadā Baltijas provincēs reorganizēja policijas darbu, bet 1889. gadā sākās Krievijas impērijas tieslietu sistēmas ieviešana, policijas un tiesu darbā kā vienīgo ieviešot krievu valodu. No 1885. līdz 1890. gadam visās skolās un augstskolās notika pāreja uz mācībām krievu valodā. Šajā laikā latviešu sabiedrība pilnīgi nespēja reaģēt uz pārkrievošanu. Bija noticis tas, ko daudzi jaunlatvieši un Rīgas Latviešu biedrības vadoņi prasīja jau gandrīz 20 gadus. Alternatīvas taktikas un stratēģijas latviešu nacionālajai kustībai nemaz nebija.
Vācbaltiešiem, kuri gribēja saglabāt savu noteicošo lomu pilsētās un valsts pārvaldē, neatlika nekas cits, kā mācīties krievu valodu, bet tiem, kuri tam nebija gatavi, bija jādodas iekšējā emigrācijā uz savu lauku muižu vai ārējā emigrācijā uz Vāciju. Baltijas autonomija bija sagrauta, tās elite zaudēja varas monopolu. Muižniecība zaudēja daļu savu privilēģiju un kļuva par Krievijas varas vertikāles pagarinājumu.
Visumā vācbaltiešu elite jaunajiem apstākļiem piemērojās labāk nekā latvieši un, balstoties uz lojalitāti Krievijas tronim, spēja saglabāt privilēģijas. Landtāgi kā pārvaldes struktūra turpināja pastāvēt, simbolizējot Baltijas provinču atšķirīgo statusu Krievijas valstī. Muižniecībai nebija jādalās ar faktisko varu lauku apvidos. Varas monopols bruka lēnām. Aristokrātijas politiskā pieredze un sakari galmā ļāva izdzīvot daudz sekmīgāk nekā politiski naivajiem latviešu tautiskās kustības vadoņiem, kuriem trūka pieredzes un pieejas impērijas valdošajām aprindām.
Izvērtē pārkrievošanas politikas ilgtermiņa ietekmi uz Baltijas reģiona vēsturisko attīstību!
Pozitīvā ietekme:
Negatīvā ietekme:
Atbilžu varianti:
Rusifikācijas rezultātā latvieši un igauņi zaudēja jebkādas iespējas attīstīt savu kultūru un politiskās ambīcijas, kas noveda pie pilnīgas nacionālās kustības iznīcināšanas.
Krievijas impērijas pārvalde pēc rusifikācijas politikas nostiprināja latviešu un igauņu valodas kā oficiālās valodas līdzās krievu valodai.
Krievijas impērija ne tikai uzspieda krievu valodu, bet arī centās nomākt nacionālās kustības, apspiežot latviešu un igauņu prasības pēc lielākas autonomijas. Tas radīja neuzticību Krievijas varai un veicināja turpmāku pretestību, kas izpaudās 20. gadsimta sākuma revolucionārajos procesos.
Rusifikācija radīja stabilu un ilgstošu mieru Baltijas reģionā, jo vietējās tautas un vācbaltieši vienojās sadarboties ar Krievijas impēriju.
Vācbaltieši gadsimtiem bija dominējošā elite Baltijas reģionā, taču rusifikācija vājināja viņu ietekmi un privilēģijas. Tas radīja situāciju, kurā ilgtermiņā latviešiem un igauņiem pavērās iespējas ietekmēt ekonomiku un sabiedrību.
Krievijas administratīvie amati un militārā dienesta iespējas deva iespēju dažiem latviešiem un igauņiem iegūt augstākus amatus valsts pārvaldē, kas nebūtu iespējams, ja reģionā saglabātos vācbaltiešu dominance.
Rusifikācijas politika saasināja attiecības starp vietējām tautām un vācbaltiešiem, kā arī starp latviešiem un krievvalodīgajiem. Krievijas impērijas īstenotā politika izraisīja ilgstošas etniskās un politiskās pretrunas, kas ietekmēja Baltijas reģiona nākotni pat pēc impērijas sabrukuma.
Rusifikācijas politika pilnībā iznīcināja vācbaltiešu kultūras un administratīvo ietekmi Baltijas reģionā, padarot viņus par mazāk nozīmīgu sabiedrības grupu.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā skaidrojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Apals, G., Zanders, M. "Latvieši, vācbaltieši un Krievija". Rīga: Aminori, 2020.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!