Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Guntars Laganovskis ir "Latvijas Vēstneša" portāla Ārlietu un izglītības redaktors. Viņš ir publicējis vairākus rakstus par izglītības sistēmas jautājumiem. Regulāri publicē savus rakstus par vēsturi un politiku domnīcā "Providus".
Daudz jūtamākas pēdas latviešu pašorganizēšanās vēsturē atstājis 1856. gadā izveidotais Tērbatas, tagadējās Igaunijas pilsētas Tartu, universitātes latviešu studentu pulciņš, kura kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns. Pulciņā darbojošos personu skaits variēja no 10 līdz 20 cilvēkiem, kuri gan nebija visi Tērbatā studējošie latviešu jaunieši. Pulciņa biedri tā dēvētajos latviešu vakaros diskutēja ne tikai par zinātnes un studiju, bet arī aktuālajiem sabiedriski politiskiem jautājumiem. "Šais vakaros pārrunājām un pārspriedām sevišķi Baltijas un latviešu dzīvi, apstākļus, (..) apņēmāmies katrs pēc iespējas strādāt tautas druvā, tautas labā un rūpēties sevišķi par to, lai izglītība un pārticība tautā vairotos," savās atmiņās rakstīja Krišjānis Barons.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
Nosaki divus veidus, kā latviešu nacionālās kustības dalībnieki un vācbaltiešu elite reaģēja uz latviešu nacionālās kustības attīstību!
Latviešu nacionālās kustības dalībnieki:
Vācbaltiešu elite:
Atbilžu varianti:
Vācbaltieši demonstrēja uzticību Krievijas impērijai, lai saglabātu savas privilēģijas un ietekmi pārvaldē.
Vācbaltieši pārgāja uz latviešu valodu, lai iekļautos jaunajā kultūras vidē un kļūtu par daļu no latviešu nacionālās kustības.
Muižniecība centās ierobežot latviešu biedrību ietekmi, nepieļaujot to pāraugšanu politiskā kustībā.
Latviešu nacionālās kustības dalībnieki izveidoja kultūras un izglītības organizācijas, lai stiprinātu tautas pašapziņu un nodrošinātu latviešu izglītošanos.
Vācbaltiešu elite pilnībā atteicās no savām muižām un pārcēlās uz Krieviju, atdodot savus īpašumus latviešiem.
Jaunlatvieši izmantoja publicistiku un literatūru, lai popularizētu latviešu valodu un kultūru un mazinātu vācbaltiešu ietekmi sabiedrībā.
Latviešu nacionālās kustības dalībnieki aktīvi atbalstīja Krievijas impērijas centienus pārkrievot Baltijas reģionu, uzskatot to par labāko alternatīvu vācbaltiešu ietekmei.
Latviešu biedrības un jaunlatvieši galvenokārt koncentrējās uz militāru sacelšanos pret vācbaltiešu muižniecību, lai panāktu tūlītēju neatkarību no tās ietekmes.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā skaidrojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Laganovskis G. Kā latvieši mainīja dzīves trajektoriju. Biedrošanās pirmsākumi. LV portāls, 26.03.2018. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/294409-ka-latviesi-mainija-dzives-trajektoriju-biedrosanas-pirmsakumi-2018
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!