Izlasi vēstures avotus!
Avots A. Fragments no laikraksta „Zeitung für Stadt und Land” ievadraksta (23.10.1871.)
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
„Zeitung für Stadt und Land” („Avīze Pilsētai un Laukiem”) bija liberāla vācbaltiešu avīze, kas, sākot ar 1867. gadu, iznāca divas reizes nedēļā.
[..] Lai cik ļoti mēs nevēlētos redzēt latviešu tautas izglītības lauku kuplāku, tomēr esam pārliecināti, ka pat ar vislabākā pamata sasniegšanu nevar un nevar uzcelt pastāvīgas latviešu izglītības ēkas. Mēs gribētu tos kungus, kuri par šādām lietām sapņo, lūgt pārdomāt šādus jautājumus:
1. Vai domājams, ka tāda tauta, kas pēc patstāvības, izplatības un rakstura dziļuma ir daudz zemāk nekā kaimiņu tautas un kas ar tulkojumiem un pakaļmēģinājumiem pārtiek gandrīz vienīgi no to radīšanas spējas, visas savas vajadzības pilnīgi apmierinās ar savas pašas tautas kultūru?
2. [..]
3. Vai kāda tauta, tikai miljonu liela, spēj [izglītošanu] atļauties? Te jāieskaita ne vien skolas izmaksas, bet cik dārgas iznāktu par piemēru visas mācību un citas grāmatas, kuras lēti izdot tikai tad, kad tām ļoti daudz pircēju. Cik gan neizmaksātu latviešu konversācijas leksikoni, citas vārdnīcas, vēstures, ģeogrāfijas vai citas grāmatas pie tik maza pircēju skaita? Un cik latviešu gan spētu mācībām pat visnepieciešamākās grāmatas sev nopirkt?
Kas uz šiem jautājumiem taisnīgi atbildēs, tam būs jāatmet pēdējais ticības stariņš, ka mazas tautiņas spēj sasniegt savu patstāvīgu tautisku attīstību. Varbūt kāds turpmāk tad ar mazāk skābu ģīmi noraudzīsies uz to, ka latviešu bērni arī tautskolās mācās ne tikai latviski, jo [..] ar latvisku vien nav sasniedzams izglītības augstums.
Avots B. Fragments no Kronvaldu Ata raksta žurnālā „Austrums” (1872. gada decembris)
Žurnāls „Austrums” bija jaunlatviešu atbalstīts zinātnisks un literārs latviešu mēnešraksts. Raksta oriģināls publicēts vāciski kā atbilde avota A rakstam laikrakstā „Zeitung für Stadt und Land” 1871. gadā.
Tieši atrašanās lielu un vecu kultūras tautu tuvumā mūs, latviešus, nodrošina, ka gadu simteņus būsim pasargāti. Kam pazīstama latviešu vēsture, tam viņu nākotnei jārādās spožai. Vēl vairāk. Lielu un mazu kultūras tautu tuvums tautām sniedz ne tikai drošību, bet arī mudina un paceļ. [..]
Starp lielām un vecām kultūras tautām latviešu attīstība acīm redzot pieaug. Latvietis jau var baudīt augstskolu svētību, pirms vēl latviešu tauta būtu paspējusi kaut vienu ģimnāziju „iz sevis pašas radīt”.
Tagad augošā latviešu tautas paaudze tagadējos apstākļos saņem vairāk kultūras augļu, nekā tas savrupībā tik pēc daudzām paaudzēm būtu sasniedzams. Citreiz lielas un vecas kultūras tautas gan salīdzinātas ar lieliem un veciem meža kokiem, kas mazākos un jaunākos kokus apēno, aizkavē to augšanu vai pat iznīcina tos. Bet jādomā, ka līdzības paliek līdzības; kultūras tautas nav nekādi koki, kuriem tik ēnas puses vien būtu. [..]
[..] Arī ne mēs, latvieši, vien esam tie, kas iestājas un gādā, lai mūsu tauta attīstītos tautiskā garā. Mums personīgi liels gandarījums, ka īsti vācu tautas vīri, kuriem netrūkst ne klasiskas izglītības, ne kritiska skatiena, ir ar mums vienisprātis, ka šobrīd svarīgākais darbs: saudzēt un vairot to labo, kas latviešu tautā jau ir. Šie līdzekļi ir – tēvu valodas kopšana un kuplināšana, kā arī vispārīgi tautības apziņas spodrināšana un cildināšana.
Žurnāls „Austrums” bija jaunlatviešu atbalstīts zinātnisks un literārs latviešu mēnešraksts. Raksta oriģināls publicēts vāciski kā atbilde avota A rakstam laikrakstā „Zeitung für Stadt und Land” 1871. gadā.
Tieši atrašanās lielu un vecu kultūras tautu tuvumā mūs, latviešus, nodrošina, ka gadu simteņus būsim pasargāti. Kam pazīstama latviešu vēsture, tam viņu nākotnei jārādās spožai. Vēl vairāk. Lielu un mazu kultūras tautu tuvums tautām sniedz ne tikai drošību, bet arī mudina un paceļ. [..]
Starp lielām un vecām kultūras tautām latviešu attīstība acīm redzot pieaug. Latvietis jau var baudīt augstskolu svētību, pirms vēl latviešu tauta būtu paspējusi kaut vienu ģimnāziju „iz sevis pašas radīt”.
Tagad augošā latviešu tautas paaudze tagadējos apstākļos saņem vairāk kultūras augļu, nekā tas savrupībā tik pēc daudzām paaudzēm būtu sasniedzams. Citreiz lielas un vecas kultūras tautas gan salīdzinātas ar lieliem un veciem meža kokiem, kas mazākos un jaunākos kokus apēno, aizkavē to augšanu vai pat iznīcina tos. Bet jādomā, ka līdzības paliek līdzības; kultūras tautas nav nekādi koki, kuriem tik ēnas puses vien būtu. [..]
[..] Arī ne mēs, latvieši, vien esam tie, kas iestājas un gādā, lai mūsu tauta attīstītos tautiskā garā. Mums personīgi liels gandarījums, ka īsti vācu tautas vīri, kuriem netrūkst ne klasiskas izglītības, ne kritiska skatiena, ir ar mums vienisprātis, ka šobrīd svarīgākais darbs: saudzēt un vairot to labo, kas latviešu tautā jau ir. Šie līdzekļi ir – tēvu valodas kopšana un kuplināšana, kā arī vispārīgi tautības apziņas spodrināšana un cildināšana.
Avots C. Fragments no Jura Alunāna raksta „Par jauniem Latviešu valodā taisāmiem vārdiem (priekš skolmeistariem)” laikrakstā „Mājas Viesis” (24.06.1867.)
„Mājas Viesis” (1856–1910) bija populārs latviešu preses izdevums, kas iepretī jau agrāk izdotajam laikrakstam „Latviešu Avīzes” pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazīstas ar lietām, kas tai līdz šim svešas bijušas. Šādām lietām nu vajaga apzīmēšanas, un tāpēc jauni vārdi vai nu no citām valodām jāuzņem, vai no pašu valodas jātaisa. [..] Bet pie Latviešiem ar jauniem vārdiem līdz šim vēl plāni iet. Ļaudis paši, kas ar svešām lietām daudz nenodarbojas, arī nemaz nekāro jaunus vārdus taisīt, viņiem vienalga, vai tādu lietu nosauc tā vai citādi. Turpretī rakstītāji, kas Latviešus grib pazīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, Latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc Vāciešu vīzes groza. Tomēr Latviešu valoda ir spēcīga, tā kā viņa var apzīmēšanas lietu no sevis pašas radīt. [..]
Tā Latviešu valoda vairojama. Mēs allaž dzirdam, ka pie dažiem vārdiem galos atskan tava, kā zeltava. Šādi vārdi apzīmē to vietu, kur tas notiek, to pirmais vārds (šeit: zelt) rāda. To mūsu tēvu tēvi itin labi zinājuši, un tāpēc pie viņiem radušies vārdi, tādi ir Mītava, Bārtava, maltavas, karātavas un tā joprojām. [..] Tāpēc mēs varam taisīt no mācīt – mācītava (Lehranstalt), no darīt – darītava (Manufaktur), no jāt – jātava (Reitbahn, Manege), no cept – ceptava, no degt – degtava (Brandmeinbrennerei). [..] Pēc vārdiem, kas rīkus un traukus apzīmē, atkal citi vārdi taisāmi. Bet tur nu Latviešu valodu var vairot ar tādiem vārdiem, kuriem galā nieks ir. Tā tad padomnieks, maiznieks, ratnieks, galdnieks [..]. Ja tik kāds ar Latviešu valodu iepazinies, tad tam vairs nebūs jājūtas, ka tā nabaga.
„Mājas Viesis” (1856–1910) bija populārs latviešu preses izdevums, kas iepretī jau agrāk izdotajam laikrakstam „Latviešu Avīzes” pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazīstas ar lietām, kas tai līdz šim svešas bijušas. Šādām lietām nu vajaga apzīmēšanas, un tāpēc jauni vārdi vai nu no citām valodām jāuzņem, vai no pašu valodas jātaisa. [..] Bet pie Latviešiem ar jauniem vārdiem līdz šim vēl plāni iet. Ļaudis paši, kas ar svešām lietām daudz nenodarbojas, arī nemaz nekāro jaunus vārdus taisīt, viņiem vienalga, vai tādu lietu nosauc tā vai citādi. Turpretī rakstītāji, kas Latviešus grib pazīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, Latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc Vāciešu vīzes groza. Tomēr Latviešu valoda ir spēcīga, tā kā viņa var apzīmēšanas lietu no sevis pašas radīt. [..]
Tā Latviešu valoda vairojama. Mēs allaž dzirdam, ka pie dažiem vārdiem galos atskan tava, kā zeltava. Šādi vārdi apzīmē to vietu, kur tas notiek, to pirmais vārds (šeit: zelt) rāda. To mūsu tēvu tēvi itin labi zinājuši, un tāpēc pie viņiem radušies vārdi, tādi ir Mītava, Bārtava, maltavas, karātavas un tā joprojām. [..] Tāpēc mēs varam taisīt no mācīt – mācītava (Lehranstalt), no darīt – darītava (Manufaktur), no jāt – jātava (Reitbahn, Manege), no cept – ceptava, no degt – degtava (Brandmeinbrennerei). [..] Pēc vārdiem, kas rīkus un traukus apzīmē, atkal citi vārdi taisāmi. Bet tur nu Latviešu valodu var vairot ar tādiem vārdiem, kuriem galā nieks ir. Tā tad padomnieks, maiznieks, ratnieks, galdnieks [..]. Ja tik kāds ar Latviešu valodu iepazinies, tad tam vairs nebūs jājūtas, ka tā nabaga.
1. Norādi, kāds ir katra avota tapšanas mērķis!
Avots A:
Avots B:
Avots C:
2. Atzīmē, kura atbilde labāk raksturo avotu tapšanas vēsturiskos apstākļus!
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā katra raksta tapšanas mērķis un to vēsturiskie apstākļi ir jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!