1. Izlasi vēstures avotu!
Avots C. Fragments no Jura Alunāna raksta „Par jauniem Latviešu valodā taisāmiem vārdiem (priekš skolmeistariem)” laikrakstā „Mājas Viesis” (24.06.1867.)
„Mājas Viesis” (1856–1910) bija populārs latviešu preses izdevums, kas iepretī jau agrāk izdotajam laikrakstam „Latviešu Avīzes” pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazīstas ar lietām, kas tai līdz šim svešas bijušas. Šādām lietām nu vajaga apzīmēšanas, un tāpēc jauni vārdi vai nu no citām valodām jāuzņem, vai no pašu valodas jātaisa. [..] Bet pie Latviešiem ar jauniem vārdiem līdz šim vēl plāni iet. Ļaudis paši, kas ar svešām lietām daudz nenodarbojas, arī nemaz nekāro jaunus vārdus taisīt, viņiem vienalga, vai tādu lietu nosauc tā vai citādi. Turpretī rakstītāji, kas Latviešus grib pazīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, Latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc Vāciešu vīzes groza. Tomēr Latviešu valoda ir spēcīga, tā kā viņa var apzīmēšanas lietu no sevis pašas radīt. [..]
Tā Latviešu valoda vairojama. Mēs allaž dzirdam, ka pie dažiem vārdiem galos atskan tava, kā zeltava. Šādi vārdi apzīmē to vietu, kur tas notiek, to pirmais vārds (šeit: zelt) rāda. To mūsu tēvu tēvi itin labi zinājuši, un tāpēc pie viņiem radušies vārdi, tādi ir Mītava, Bārtava, maltavas, karātavas un tā joprojām. [..] Tāpēc mēs varam taisīt no mācīt – mācītava (Lehranstalt), no darīt – darītava (Manufaktur), no jāt – jātava (Reitbahn, Manege), no cept – ceptava, no degt – degtava (Brandmeinbrennerei). [..] Pēc vārdiem, kas rīkus un traukus apzīmē, atkal citi vārdi taisāmi. Bet tur nu Latviešu valodu var vairot ar tādiem vārdiem, kuriem galā nieks ir. Tā tad padomnieks, maiznieks, ratnieks, galdnieks [..]. Ja tik kāds ar Latviešu valodu iepazinies, tad tam vairs nebūs jājūtas, ka tā nabaga.
„Mājas Viesis” (1856–1910) bija populārs latviešu preses izdevums, kas iepretī jau agrāk izdotajam laikrakstam „Latviešu Avīzes” pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazīstas ar lietām, kas tai līdz šim svešas bijušas. Šādām lietām nu vajaga apzīmēšanas, un tāpēc jauni vārdi vai nu no citām valodām jāuzņem, vai no pašu valodas jātaisa. [..] Bet pie Latviešiem ar jauniem vārdiem līdz šim vēl plāni iet. Ļaudis paši, kas ar svešām lietām daudz nenodarbojas, arī nemaz nekāro jaunus vārdus taisīt, viņiem vienalga, vai tādu lietu nosauc tā vai citādi. Turpretī rakstītāji, kas Latviešus grib pazīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, Latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc Vāciešu vīzes groza. Tomēr Latviešu valoda ir spēcīga, tā kā viņa var apzīmēšanas lietu no sevis pašas radīt. [..]
Tā Latviešu valoda vairojama. Mēs allaž dzirdam, ka pie dažiem vārdiem galos atskan tava, kā zeltava. Šādi vārdi apzīmē to vietu, kur tas notiek, to pirmais vārds (šeit: zelt) rāda. To mūsu tēvu tēvi itin labi zinājuši, un tāpēc pie viņiem radušies vārdi, tādi ir Mītava, Bārtava, maltavas, karātavas un tā joprojām. [..] Tāpēc mēs varam taisīt no mācīt – mācītava (Lehranstalt), no darīt – darītava (Manufaktur), no jāt – jātava (Reitbahn, Manege), no cept – ceptava, no degt – degtava (Brandmeinbrennerei). [..] Pēc vārdiem, kas rīkus un traukus apzīmē, atkal citi vārdi taisāmi. Bet tur nu Latviešu valodu var vairot ar tādiem vārdiem, kuriem galā nieks ir. Tā tad padomnieks, maiznieks, ratnieks, galdnieks [..]. Ja tik kāds ar Latviešu valodu iepazinies, tad tam vairs nebūs jājūtas, ka tā nabaga.
2. Norādi, vai šo avotu var izmantot kā nozīmīgu avotu par latviešu nācijas tapšanas vēsturi!
3. Izvēlies pamatojumu iepriekš atzīmētajai atbildei!
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā avota nozīmīgums un tā pamatojums ir jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!