1. (Eksāmena 4. uzdevums)
Izmantojot informācijas avotus B un D un savas zināšanas, nosaki, kuras P. Stučkas padomju valdības iecerētās un veiktās pārmaiņas agrārajā jomā neapmierināja Latvijas zemniekus!
Atzīmē vienīgo nepareizo atbildi!
2. (Eksāmena 5. uzdevums)
Izmantojot informācijas avotus C un D, nosaki, kāda ir būtiskākā atšķirība attiecībā uz zemes īpašumu P. Stučkas padomju valdības likumā un Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojumā 1919. gadā!
Atzīmē pareizo atbildi!
Avots B
Padomju vara Latvijā 1919. gadā realizēja muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju bez jebkāda tās izpirkuma. Tāpat konfiscēja muižniekiem piederošo lauksaimniecības inventāru. Zemes īpašumos, kuru platība bija lielāka par 100 ha, iekārtoja padomju saimniecības. Visas pārējās saimniecības izrentēja uz vienu gadu to īpašniekiem, kas šo zemi līdz tam bija apstrādājuši. Nepiepildījās bezzemnieku ilgas pēc sava zemes stūrīša, vēl vairāk – viņu vienīgās govis nācās savest padomju saimniecību kūtīs. Savukārt noteikums par rentes* saimniecībām uz vienu gadu biedēja ar nenoteiktību, ar savulaik no muižniecības izpirktās zemes zaudēšanu, uzjundīja atmiņas par aizgājušajiem klaušu laikiem.
*noma
(20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts.1918.–1940. Rīga. 2003, 50.–51. lpp.)
Padomju vara Latvijā 1919. gadā realizēja muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju bez jebkāda tās izpirkuma. Tāpat konfiscēja muižniekiem piederošo lauksaimniecības inventāru. Zemes īpašumos, kuru platība bija lielāka par 100 ha, iekārtoja padomju saimniecības. Visas pārējās saimniecības izrentēja uz vienu gadu to īpašniekiem, kas šo zemi līdz tam bija apstrādājuši. Nepiepildījās bezzemnieku ilgas pēc sava zemes stūrīša, vēl vairāk – viņu vienīgās govis nācās savest padomju saimniecību kūtīs. Savukārt noteikums par rentes* saimniecībām uz vienu gadu biedēja ar nenoteiktību, ar savulaik no muižniecības izpirktās zemes zaudēšanu, uzjundīja atmiņas par aizgājušajiem klaušu laikiem.
*noma
(20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts.1918.–1940. Rīga. 2003, 50.–51. lpp.)
Avots C
Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi
8. Zeme piešķirama vispirmā kārtā tām personām un viņu ģimenēm, kuras pašas jeb kuru piederīgie ar ieročiem aizstāvējuši patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti. Pēc šiem tiesība uz zemi visiem citiem bezzemniekiem, pie kam dodama priekšroka tiem, kas uz dalāmās zemes jau atrodas.
9. Zemi pagaidām izdod uz nomu līdz tam laikam, kamēr Satversmes sapulce skatīs Pagaidu valdības izstrādāto likumprojektu par zemes piešķiršanu bezzemniekiem uz dzimtsīpašuma* tiesību pamata [..].
*privātīpašumā
Liepājā, 1919. gada 27. februārī
Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi
8. Zeme piešķirama vispirmā kārtā tām personām un viņu ģimenēm, kuras pašas jeb kuru piederīgie ar ieročiem aizstāvējuši patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti. Pēc šiem tiesība uz zemi visiem citiem bezzemniekiem, pie kam dodama priekšroka tiem, kas uz dalāmās zemes jau atrodas.
9. Zemi pagaidām izdod uz nomu līdz tam laikam, kamēr Satversmes sapulce skatīs Pagaidu valdības izstrādāto likumprojektu par zemes piešķiršanu bezzemniekiem uz dzimtsīpašuma* tiesību pamata [..].
*privātīpašumā
Liepājā, 1919. gada 27. februārī
Avots D
Latvijas Padomju valdības dekrēts [likums] „Par zemes nacionalizēšanu, lietošanu un pārvaldīšanu”
1. Visa Latvijas zeme (tīrumi, pļavas, ganības, meži, ūdeņi un apakšzemes bagātības) tiek nacionalizēta un pāriet Latvijas darba tautas īpašumā un viņas Sociālistiskās padomju valdības rīcībā bez jebkādas atmaksas līdzšinējiem zemes īpašniekiem.[..]
5. Nacionalizētie īpašumi pēc viņu lietošanas veidiem un pārvaldes tiek sadalīti 2 kategorijās: padomju saimniecībās un rentes saimniecībās.
Rīgā, 1919. gada 19. martā
Latvijas Padomju valdības dekrēts [likums] „Par zemes nacionalizēšanu, lietošanu un pārvaldīšanu”
1. Visa Latvijas zeme (tīrumi, pļavas, ganības, meži, ūdeņi un apakšzemes bagātības) tiek nacionalizēta un pāriet Latvijas darba tautas īpašumā un viņas Sociālistiskās padomju valdības rīcībā bez jebkādas atmaksas līdzšinējiem zemes īpašniekiem.[..]
5. Nacionalizētie īpašumi pēc viņu lietošanas veidiem un pārvaldes tiek sadalīti 2 kategorijās: padomju saimniecībās un rentes saimniecībās.
Rīgā, 1919. gada 19. martā
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!