Uzdevums:

1p.
Izmantojot informācijas avotus A, C, E un G, nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
Eksāmena uzdevumā atbildes jāuzraksta patstāvīgi.
 
Atzīmē vienīgo nepareizo atbildi no dotajām - kurai pilsoņu grupai agrārajā reformā nebija noteiktas tiesības iegūt zemi!
 
Avots A
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
 
Avots C
Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi
8. Zeme piešķirama vispirmā kārtā tām personām un viņu ģimenēm, kuras pašas jeb kuru piederīgie   ar ieročiem aizstāvējuši patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti. Pēc šiem tiesība uz zemi visiem citiem bezzemniekiem, pie kam dodama priekšroka tiem, kas uz dalāmās zemes jau atrodas.
9. Zemi pagaidām izdod uz nomu līdz tam laikam, kamēr Satversmes sapulce skatīs Pagaidu valdības izstrādāto likumprojektu par zemes piešķiršanu bezzemniekiem uz dzimtsīpašuma* tiesību pamata [..].
*privātīpašumā
Liepājā, 1919. gada 27. februārī
 
Avots E
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
 
Avots G
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
 
Atsauce:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2019/9klase/9kl_vesture.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!