Uzdevums:

1p.
Izmantojot informācijas avotus A, F un G un savas zināšanas, nosaki, kāpēc Latvijas Republikas likumdevējiem bija jāizstrādā agrārā reforma!
Eksāmena uzdevumā patstāvīgi jānosauc 4 iemeslus!
 
Atzīmē vienīgo nepareizo agrārās reformas pamatojumu!
 
 
Avots A
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Avots F
Jau vairākas reizes pirms [Pirmā] pasaules kara dažādā veidā izlauzās uz āru vietējo iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējās Baltijas guberņās, bet it sevišķi nemiers ar muižu privilēģijām un  ar agrāriekārtu. Nemierā bija nesamērīgi lielais lauku bezzemnieku skaits ar savu materiālo un tiesisko stāvokli un ar to, ka pastāvošos apstākļos viņiem nebija nekādas izredzes kādreiz tikt pie zemes.[..] Pirms kara lielais vairums zemes piederēja muižām. Nomas apstākļi un atkarība no muižas spieda arī privātu muižu un citus rentniekus, jo pastāvošie zemnieku likumi [..] viņiem nedeva drošas cerības tēvutēvu kopto zemi beidzot iegūt par savu. Tos mazgruntniekus [saimniekus], kas savas mājas bija ieguvuši par dzimtu [īpašumā], spieda parādi muižnieku bankām.
(M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīgā, 1927)
 
Avots G
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
Atsauce:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2019/9klase/9kl_vesture.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!