Uzdevums:

3p.
Izmantojot avotus A, G, H, I, J un savas zināšanas, grupē agrārās reformas ekonomiskās, sociālās un politiskās sekas - atzīmē, kuras no nosauktajām sekām atbilst katrai grupai!
Katrā grupā atzīmē 2 sekas!
Eksāmena uzdevumā katrai grupai jānosauc 2 atbilstošās sekas.
 
Agrārās reformas ekonomiskās sekas:
 
Agrārās reformas sociālās sekas:
 
Agrārās sekas politiskās sekas:
 
Avots A
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
 
Avots G
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
 
Avots H  Galveno preču eksports (milj. kg)
 
1925
1930
1935
1937
Kokmateriāli
422,4
1004,8
641,1
1606,5
Finieris
5,5
28,7
44,2
56,9
Papīrs, pape
8,0
12,2
10,4
13,1
Sviests
7,2
18,4
16,8
19,2
Lini
19,7
8,8
8,1
7,4
Cūkas
-
0,1
6,6
9,4
Ādas
1,2
1,4
0,9
1,4
Āboliņa un linu sēklas
25,8
12,0
4,5
7,2
Linu diegi
0,6
1,0
1,4
1,9
Gaļa
2,1
1,8
2,5
2,7
 
Avots I
Politisko partiju priekšvēlēšanu plakāti, 1925. gads
avots_i1.png
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts
 
avots_i2.png
Demokrātiskā centra vēlēšanu plakāts
 
Avots J
Agrāro reformu īstenoja līdz 1937. gadam. Lai gan ekonomiskajā jomā savijās lieli panākumi un lielas problēmas (1935. gadā 62% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, taču lauksaimniecība deva tikai 35% nacionālā ienākuma, būdama gandrīz divreiz mazāk ekonomiski efektīva nekā neagrārais sektors), taču politiski un sociāli dominēja panākumi. Reforma lauku sociālo ainu mainīja līdz nepazīšanai – 61,2% no lauku iedzīvotājiem 1920. gadā bijuši bezzemnieki, tagad, reformu beidzot, bezzemnieku bija tikai 18%. Lai cik ekonomiski grūta arī būtu daudzu dzīve, 54 436 izveidoto jaunsaimniecību bija Latvijas lepnums un jaunsaimnieki – savas valsts patrioti; komunisti laukos gandrīz pilnīgi izzuda.
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, Jumava, 2005,175.–176. lpp.)
 
Atsauce:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2019/9klase/9kl_vesture.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!