Rūpīgi izlasi informācijas avotus un izpildi uzdevumus!
1. Par kādu tēmu vēsta informācijas avoti?
Atzīmē pareizo atbildi!
2. Nosaki, kurš skaidrojums atbilst jēdzienam "agrārā reforma"!
Atzīmē pareizo!
3. Izmantojot avotus A un J, nosaki, no kura līdz kuram gadam tika īstenota Latvijas Republikas agrārā reforma!
Atzīmē pareizo atbildi!
Avots A
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Avots B
Padomju vara Latvijā 1919. gadā realizēja muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju bez jebkāda tās izpirkuma. Tāpat konfiscēja muižniekiem piederošo lauksaimniecības inventāru. Zemes īpašumos, kuru platība bija lielāka par 100 ha, iekārtoja padomju saimniecības. Visas pārējās saimniecības izrentēja uz vienu gadu to īpašniekiem, kas šo zemi līdz tam bija apstrādājuši. Nepiepildījās bezzemnieku ilgas pēc sava zemes stūrīša, vēl vairāk – viņu vienīgās govis nācās savest padomju saimniecību kūtīs. Savukārt noteikums par rentes* saimniecībām uz vienu gadu biedēja ar nenoteiktību, ar savulaik no muižniecības izpirktās zemes zaudēšanu, uzjundīja atmiņas par aizgājušajiem klaušu laikiem.
*noma
(20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts.1918.–1940. Rīga. 2003, 50.–51. lpp.)
Padomju vara Latvijā 1919. gadā realizēja muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju bez jebkāda tās izpirkuma. Tāpat konfiscēja muižniekiem piederošo lauksaimniecības inventāru. Zemes īpašumos, kuru platība bija lielāka par 100 ha, iekārtoja padomju saimniecības. Visas pārējās saimniecības izrentēja uz vienu gadu to īpašniekiem, kas šo zemi līdz tam bija apstrādājuši. Nepiepildījās bezzemnieku ilgas pēc sava zemes stūrīša, vēl vairāk – viņu vienīgās govis nācās savest padomju saimniecību kūtīs. Savukārt noteikums par rentes* saimniecībām uz vienu gadu biedēja ar nenoteiktību, ar savulaik no muižniecības izpirktās zemes zaudēšanu, uzjundīja atmiņas par aizgājušajiem klaušu laikiem.
*noma
(20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts.1918.–1940. Rīga. 2003, 50.–51. lpp.)
Avots C
Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi
8. Zeme piešķirama vispirmā kārtā tām personām un viņu ģimenēm, kuras pašas jeb kuru piederīgie ar ieročiem aizstāvējuši patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti. Pēc šiem tiesība uz zemi visiem citiem bezzemniekiem, pie kam dodama priekšroka tiem, kas uz dalāmās zemes jau atrodas.
9. Zemi pagaidām izdod uz nomu līdz tam laikam, kamēr Satversmes sapulce skatīs Pagaidu valdības izstrādāto likumprojektu par zemes piešķiršanu bezzemniekiem uz dzimtsīpašuma* tiesību pamata [..].
*privātīpašumā
Liepājā, 1919. gada 27. februārī
Latvijas Republikas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi
8. Zeme piešķirama vispirmā kārtā tām personām un viņu ģimenēm, kuras pašas jeb kuru piederīgie ar ieročiem aizstāvējuši patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti. Pēc šiem tiesība uz zemi visiem citiem bezzemniekiem, pie kam dodama priekšroka tiem, kas uz dalāmās zemes jau atrodas.
9. Zemi pagaidām izdod uz nomu līdz tam laikam, kamēr Satversmes sapulce skatīs Pagaidu valdības izstrādāto likumprojektu par zemes piešķiršanu bezzemniekiem uz dzimtsīpašuma* tiesību pamata [..].
*privātīpašumā
Liepājā, 1919. gada 27. februārī
Avots D
Latvijas Padomju valdības dekrēts [likums] „Par zemes nacionalizēšanu, lietošanu un pārvaldīšanu”
1. Visa Latvijas zeme (tīrumi, pļavas, ganības, meži, ūdeņi un apakšzemes bagātības) tiek nacionalizēta un pāriet Latvijas darba tautas īpašumā un viņas Sociālistiskās padomju valdības rīcībā bez jebkādas atmaksas līdzšinējiem zemes īpašniekiem.[..]
5. Nacionalizētie īpašumi pēc viņu lietošanas veidiem un pārvaldes tiek sadalīti 2 kategorijās: padomju saimniecībās un rentes saimniecībās.
Rīgā, 1919. gada 19. martā
Latvijas Padomju valdības dekrēts [likums] „Par zemes nacionalizēšanu, lietošanu un pārvaldīšanu”
1. Visa Latvijas zeme (tīrumi, pļavas, ganības, meži, ūdeņi un apakšzemes bagātības) tiek nacionalizēta un pāriet Latvijas darba tautas īpašumā un viņas Sociālistiskās padomju valdības rīcībā bez jebkādas atmaksas līdzšinējiem zemes īpašniekiem.[..]
5. Nacionalizētie īpašumi pēc viņu lietošanas veidiem un pārvaldes tiek sadalīti 2 kategorijās: padomju saimniecībās un rentes saimniecībās.
Rīgā, 1919. gada 19. martā
Avots E
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Avots F
Jau vairākas reizes pirms [Pirmā] pasaules kara dažādā veidā izlauzās uz āru vietējo iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējās Baltijas guberņās, bet it sevišķi nemiers ar muižu privilēģijām un ar agrāriekārtu. Nemierā bija nesamērīgi lielais lauku bezzemnieku skaits ar savu materiālo un tiesisko stāvokli un ar to, ka pastāvošos apstākļos viņiem nebija nekādas izredzes kādreiz tikt pie zemes.[..] Pirms kara lielais vairums zemes piederēja muižām. Nomas apstākļi un atkarība no muižas spieda arī privātu muižu un citus rentniekus, jo pastāvošie zemnieku likumi [..] viņiem nedeva drošas cerības tēvutēvu kopto zemi beidzot iegūt par savu. Tos mazgruntniekus [saimniekus], kas savas mājas bija ieguvuši par dzimtu [īpašumā], spieda parādi muižnieku bankām.
(M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīgā, 1927)
Jau vairākas reizes pirms [Pirmā] pasaules kara dažādā veidā izlauzās uz āru vietējo iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējās Baltijas guberņās, bet it sevišķi nemiers ar muižu privilēģijām un ar agrāriekārtu. Nemierā bija nesamērīgi lielais lauku bezzemnieku skaits ar savu materiālo un tiesisko stāvokli un ar to, ka pastāvošos apstākļos viņiem nebija nekādas izredzes kādreiz tikt pie zemes.[..] Pirms kara lielais vairums zemes piederēja muižām. Nomas apstākļi un atkarība no muižas spieda arī privātu muižu un citus rentniekus, jo pastāvošie zemnieku likumi [..] viņiem nedeva drošas cerības tēvutēvu kopto zemi beidzot iegūt par savu. Tos mazgruntniekus [saimniekus], kas savas mājas bija ieguvuši par dzimtu [īpašumā], spieda parādi muižnieku bankām.
(M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīgā, 1927)
Avots G
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
Avots E
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Avots F
Jau vairākas reizes pirms [Pirmā] pasaules kara dažādā veidā izlauzās uz āru vietējo iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējās Baltijas guberņās, bet it sevišķi nemiers ar muižu privilēģijām un ar agrāriekārtu. Nemierā bija nesamērīgi lielais lauku bezzemnieku skaits ar savu materiālo un tiesisko stāvokli un ar to, ka pastāvošos apstākļos viņiem nebija nekādas izredzes kādreiz tikt pie zemes.[..] Pirms kara lielais vairums zemes piederēja muižām. Nomas apstākļi un atkarība no muižas spieda arī privātu muižu un citus rentniekus, jo pastāvošie zemnieku likumi [..] viņiem nedeva drošas cerības tēvutēvu kopto zemi beidzot iegūt par savu. Tos mazgruntniekus [saimniekus], kas savas mājas bija ieguvuši par dzimtu [īpašumā], spieda parādi muižnieku bankām.
(M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīgā, 1927)
Jau vairākas reizes pirms [Pirmā] pasaules kara dažādā veidā izlauzās uz āru vietējo iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējās Baltijas guberņās, bet it sevišķi nemiers ar muižu privilēģijām un ar agrāriekārtu. Nemierā bija nesamērīgi lielais lauku bezzemnieku skaits ar savu materiālo un tiesisko stāvokli un ar to, ka pastāvošos apstākļos viņiem nebija nekādas izredzes kādreiz tikt pie zemes.[..] Pirms kara lielais vairums zemes piederēja muižām. Nomas apstākļi un atkarība no muižas spieda arī privātu muižu un citus rentniekus, jo pastāvošie zemnieku likumi [..] viņiem nedeva drošas cerības tēvutēvu kopto zemi beidzot iegūt par savu. Tos mazgruntniekus [saimniekus], kas savas mājas bija ieguvuši par dzimtu [īpašumā], spieda parādi muižnieku bankām.
(M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīgā, 1927)
Avots G
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
Avots H Galveno preču eksports (milj. kg)
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
Avots H Galveno preču eksports (milj. kg)
1925 | 1930 | 1935 | 1937 | |
| Kokmateriāli | 422,4 | 1004,8 | 641,1 | 1606,5 |
| Finieris | 5,5 | 28,7 | 44,2 | 56,9 |
| Papīrs, pape | 8,0 | 12,2 | 10,4 | 13,1 |
| Sviests | 7,2 | 18,4 | 16,8 | 19,2 |
| Lini | 19,7 | 8,8 | 8,1 | 7,4 |
Cūkas | - | 0,1 | 6,6 | 9,4 |
| Ādas | 1,2 | 1,4 | 0,9 | 1,4 |
| Āboliņa un linu sēklas | 25,8 | 12,0 | 4,5 | 7,2 |
| Linu diegi | 0,6 | 1,0 | 1,4 | 1,9 |
| Gaļa | 2,1 | 1,8 | 2,5 | 2,7 |
Avots I
Politisko partiju priekšvēlēšanu plakāti, 1925. gads
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts
Demokrātiskā centra vēlēšanu plakāts
Avots J
Agrāro reformu īstenoja līdz 1937. gadam. Lai gan ekonomiskajā jomā savijās lieli panākumi un lielas problēmas (1935. gadā 62% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, taču lauksaimniecība deva tikai 35% nacionālā ienākuma, būdama gandrīz divreiz mazāk ekonomiski efektīva nekā neagrārais sektors), taču politiski un sociāli dominēja panākumi. Reforma lauku sociālo ainu mainīja līdz nepazīšanai – 61,2% no lauku iedzīvotājiem 1920. gadā bijuši bezzemnieki, tagad, reformu beidzot, bezzemnieku bija tikai 18%. Lai cik ekonomiski grūta arī būtu daudzu dzīve, 54 436 izveidoto jaunsaimniecību bija Latvijas lepnums un jaunsaimnieki – savas valsts patrioti; komunisti laukos gandrīz pilnīgi izzuda.
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, Jumava, 2005,175.–176. lpp.)
Agrāro reformu īstenoja līdz 1937. gadam. Lai gan ekonomiskajā jomā savijās lieli panākumi un lielas problēmas (1935. gadā 62% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, taču lauksaimniecība deva tikai 35% nacionālā ienākuma, būdama gandrīz divreiz mazāk ekonomiski efektīva nekā neagrārais sektors), taču politiski un sociāli dominēja panākumi. Reforma lauku sociālo ainu mainīja līdz nepazīšanai – 61,2% no lauku iedzīvotājiem 1920. gadā bijuši bezzemnieki, tagad, reformu beidzot, bezzemnieku bija tikai 18%. Lai cik ekonomiski grūta arī būtu daudzu dzīve, 54 436 izveidoto jaunsaimniecību bija Latvijas lepnums un jaunsaimnieki – savas valsts patrioti; komunisti laukos gandrīz pilnīgi izzuda.
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, Jumava, 2005,175.–176. lpp.)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!