Izmantojot informācijas avotus A, E un savas zināšanas, sagrupē notikumus atbilstoši agrārās reformas gaitai! Ieraksti laika līnijā atbilstošā notikuma burtu!
Eksāmena uzdevumā notikumi patstāvīgi jāformulē un jāuzraksta pareizā secībā!
A - Saimniekošanas uzsākšanai valsts par zemiem procentiem aizdod naudu.
B - Tiem, kuri zemi pieprasījuši, to piešķir īpašumā.
C - Latvijā strauji attīstās lopkopība, piensaimniecība.
D - Baznīcu, klosteru zemi atsavina, ieskaita valsts zemes fondā.
1. | 2. | 3. | 4. |
Avots A
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Lauksaimniecība bija smagi cietusi kara gados. 1920. gadā apmēram puse zemes joprojām piederēja muižām, 39% – zemnieku saimniecībām, bet pārējā – valstij, mācītājmuižām un citiem īpašniekiem. Laukos dzīvoja apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija bezzemnieki, kas gaidīja taisnīgu zemes sadali. Tāpēc viens no Satversmes sapulces darba svarīgākajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuru uzsāka 1920. gada rudenī. Tās gaitā muižu īpašniekiem atstāja 50 ha, bet pārējo bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā un piešķīra īpašumā tiem, kuri to pieprasīja. Par zemi bija jāsamaksā 10–20 latus par 1 ha atkarībā no tās ienesīguma. Latvijas laukos izveidojās tūkstošiem jaunsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 10–22 ha un kuras spēja apstrādāt viena ģimene. Zemnieki par zemiem procentiem varēja no valsts aizņemties naudu saimniekošanas uzsākšanai. Pirmos piecus gadus jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Avots E
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Agrārās reformas likuma (1920–1922) fragmenti
39. Uz [valsts zemes] fonda zemi tiesība šinī likumā paredzētā kārtībā ikvienam Latvijas pilsonim, kuram savas zemes nav. [..]
41. Zeme piešķirama par atlīdzību.[..]
44. Pie zemes piešķiršanas tiklab sīkzemniekiem, kā bezzemniekiem priekšroka dodama pilsoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību, un to pilsoņu ģimenēm, kuru apgādnieki krituši šinīs cīņās.
(Latvijas vēsture pamatskolai. 4. S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube. Rīga. Zvaigzne ABC, 2015)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!