Ieteikumi vēstures eksāmena 2. daļai - darbs ar avotiem.
Vēstures eksāmena 2. daļā ir darbs ar avotiem. Nevienu uzdevumu nav ieteicams sākt pildīt, pirms nav rūpīgi izlasīti visi uzdevumā norādītie avoti. Turklāt jālasa ne tikai avota saturs, bet vēl rūpīgāk - avota nosaukums, teksts iekavās zem avota. Tie ir svarīgi, sevišķi datējumam. Tāpat tie ļauj noteikt tendenciozus uzskatus, apgalvojumus.
Tālāk aplūkoti vairāki varianti (iepriekšējo eksāmenu uzdevumi), kādas atbildes jāsniedz, lai saņemtu maksimālo punktu skaitu.
2. daļas 1. uzdevums.
1) Ja ir prasīts formulēt tēmu un laika periodu, par ko stāsta avoti:
Tēma jāformulē pēc iespējas precīzi, tāpēc avotos jānoskaidro, kuru laika posmu tie aptver - tā var spriest par tēmu. Piemēram, ja avoti stāsta par laiku Latvijā no 1944. gada līdz 1953. gadam un sociālistiskajiem pārkārtojumiem, tad pareizi formulēta tēma: "Sovjetizācija Latvijā + gadaskaitļi"; "Padomju režīms Latvijā + gadaskaitļi".
Nepareizi formulējumi: "Padomju okupācija" (okupācija notika 1940. gadā); "Latvija pēc Otrā pasaules kara" (mūsdienās joprojām ir Latvija pēc Otrā pasaules kara - pārāk plašs formulējums.). Šajā gadījumā formulējumu pareizu padara precīzs datējums!
2) Šajā eksāmena darbā ir prasīts nosaukt vēstures periodu, uz kuru attiecas informācijas avoti, nav atsevišķas prasības nosaukt laiku. Tomēr ir jānorāda laiks arī šādā gadījumā, jo, nosaucot tikai tēmu, atbilde būs nepilnīga, nenoteikta: padomju laiki Latvijā ir bijuši jau 1917. gadā (daļā teritorijas), 1919. gadā, 1940. gadā - bet šie laiki neparādās dotajos avotos.
Tāpēc jānoskaidro, kuru laika posmu aptver avoti! Laiks jāformulē pēc iespējas precīzi, ņemot vērā, par kura laika notikumiem ir runa. Ir jāatšķir laiks, par kuru ir runa, un laiks, kad tapis avots.
Parasti avotos aprakstītie notikumi iekļaujas visai ierobežotā laikā, tāpēc formulējumi: "Jaunie laiki"; "Senie laiki" u.c. līdzīgi nav lietojami - tie ir pārāk plaši.
3) Ja ir prasīts, kā vēsturnieki dēvē aprakstīto periodu Latvijas vai pasaules vēsturē, tad jālieto vēstures zinātnē pieņemtais apzīmējums.
Piemēram, ja avotos aprakstīti notikumi no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada janvārim un tajos stāstīts par Latvijas atbrīvošanu, tad pareizā atbilde: "Brīvības cīņas". Nepareizas atbildes: "Atbrīvošanās kaujas", "Kaujas ar Bermontu/ Bermontiāde", "Latvijas Republika" utt.
Piemēram, ja avotos aprakstīti notikumi padomju okupācijas laikā, tad nebūs korekti tos saukt par "krievu laikiem" un tamlīdzīgi, - vēsturē nav pieņemams sadzīves valodas lietojums.
Pārliecinies, vai tavs formulējums nav pārāk plašs/pārāk ierobežots/neskaidrs/tendenciozs!