Analizē avotus A, C, D un izpildi prasīto!
3. uzdevums pārskatāmības labad dalīts 2 daļās.
Eksāmena darbā atbildes jāformulē patstāvīgi!
3.4. Kuri avotos atrodamie vēstures jēdzieni attiecas uz šo vēstures periodu?
Eksāmena darbā jānosaka un jāizskaidro divi jēdzieni!
Jēdziens:
Jēdzienam atbilstošs skaidrojums:
Jēdziens:
Jēdzienam atbilstošs skaidrojums:
Avots A
Mūsdienu vēsturnieks
Absolūtā monarhija un visas sabiedrības senais oficiālais dalījums 3 kārtās – garīdzniecībā, muižniecībā (abas kārtas privileģētas) un strādātājos jeb darba ļaudīs (pilsētniekos, zemniekos u. c.) – neatbilda
18. gadsimta Francijas tālākas attīstības vajadzībām. Apgaismības idejas par visu cilvēku vienlīdzību un taisnīgumu veicināja neapmierinātības pieaugumu Francijā. 1789. gadā iekšpolitisks konflikts noveda pie revolūcijas. Par tās sākumu tiek uzskatīts Parīzes cietuma – Bastīlijas cietokšņa – ieņemšana. Francijas parlamenta – ģenerālštatu – trešās kārtas deputāti pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, kurai pievienojās daļa muižniecības un garīdzniecības. Tika pasludināta nācijas vienotība, sākās darbs pie jaunās konstitūcijas un tika ierobežota karaļa vara. Vienlaikus Francija karoja ar savām kaimiņvalstīm. 1792. gadā Francija tika pasludināta par republiku, bet bijušais karalis Luijs XVI un viņa sieva Marija Antuanete – giljotinēti. Paši radikālākie revolucionāri – jakobīņi – uzsāka cīņu pret visu, kas bija saistīts ar pirmsrevolūcijas laikiem, Francijā sākās terors pret īstiem un iedomātiem revolūcijas ienaidniekiem, giljotinēja tūkstošiem cilvēku. 1794. gadā jakobīņu valdīšana cieta krahu, revolūcijas radikālā fāze beidzās.
18. gadsimta Francijas tālākas attīstības vajadzībām. Apgaismības idejas par visu cilvēku vienlīdzību un taisnīgumu veicināja neapmierinātības pieaugumu Francijā. 1789. gadā iekšpolitisks konflikts noveda pie revolūcijas. Par tās sākumu tiek uzskatīts Parīzes cietuma – Bastīlijas cietokšņa – ieņemšana. Francijas parlamenta – ģenerālštatu – trešās kārtas deputāti pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, kurai pievienojās daļa muižniecības un garīdzniecības. Tika pasludināta nācijas vienotība, sākās darbs pie jaunās konstitūcijas un tika ierobežota karaļa vara. Vienlaikus Francija karoja ar savām kaimiņvalstīm. 1792. gadā Francija tika pasludināta par republiku, bet bijušais karalis Luijs XVI un viņa sieva Marija Antuanete – giljotinēti. Paši radikālākie revolucionāri – jakobīņi – uzsāka cīņu pret visu, kas bija saistīts ar pirmsrevolūcijas laikiem, Francijā sākās terors pret īstiem un iedomātiem revolūcijas ienaidniekiem, giljotinēja tūkstošiem cilvēku. 1794. gadā jakobīņu valdīšana cieta krahu, revolūcijas radikālā fāze beidzās.
Avots C
No revolucionāra Kamilla Demulēna (1760-1794) vēstules tēvam 1789. gada 16. jūlijā, divas dienas pēc Bastīlijas ieņemšanas
Svētdienas vakarā visu Parīzi bija satraukusi (ministra) Nekēra atstādināšana; un, lai kā es centos iekvēlināt prātus, neviens negribēja tvert ieročus. [..] „Pie ieročiem,” es saucu, „pie ieročiem!” [..] Pēc tam mani apkampa, gandrīz noslāpēja savos apkampienos. [..] Ar kādu ātrumu šīs liesmas izplatījās! [..] Naids pieauga. Tagad Parīzē dzirdēja tikai: „Pie ieročiem!” [..] Tiklīdz kā ieroči bija iegūti, visi metās uz Bastīliju. Vispārēja šaušana [..] Bastīlijas komandants marķīzs Delonē padodas. [..] Bastīliju ieņēma civilie un karavīri bez neviena virsnieka. [..] Delonē aiz matiem tika vilkts uz rātsnamu, pa ceļam viņu sita, līdz viņš vairs bija pusdzīvs. [..] Grēva laukumā viņu piebeidza kāds miesnieks, nocērtot viņam galvu. To uz pīķa nēsāja pa visu Parīzi. [..] Sākot no pirmdienas rīta, visi kurjeri tika aizturēti. Visas vēstules, kas adresētas karalim, karalienei un premjerministram, [..] tika atvērtas un publiski lasītas. [..] Mēs apkampām cits citu, un raudājām aiz prieka [..].Vakar no rīta pārbiedētais karalis apmeklēja Nacionālo sapulci; viņš bez šaubām pakļāvās sapulcei; un tagad viņa grēki piedoti. [..]
Avots D
No revolucionāru vadoņa Babefa (1760-1797) vēstules sievai, 1789. gada 25. jūlijs
Es biju liecinieks tam, kā nesa mana māsasvīra (nocirsto) galvu, bet sievastēvu veda apsardzes pavadībā vairāki tūkstoši apbruņotu cilvēku: viņš tādā veidā izgāja cauri divus tūkstošus cilvēku lielam pūlim [..] kas par viņu dažādi ņirgājās [..]. Ak, cik netīkama man bija šī līksmība! Es biju apmierināts un reizē ar to arī neapmierināts; es teicu: jo sliktāk, jo labāk! Es saprotu, ka tauta pati spriež taisnīgu tiesu, es to apsveicu, ja tā apmierinās ar vainīgo iznīcināšanu, un vai tad tagad var iztikt bez nežēlības? Visdažādākie sodi, saciršanas, spīdzināšanas uz rata, sārti, karātavas, benžu lielais skaits visās vietās izveidojis mūsos tādas nežēlīgas paražas! Tā vietā, lai mūs apgaismotu, valdnieki mūs padarījuši par barbariem tāpēc, ka viņi paši ir barbari. Viņi tagad plūc to, ko paši sējuši.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!