Ieteikumi vēstures eksāmena 2. daļai - darbs ar avotiem.
Vēstures eksāmena 2. daļā ir darbs ar avotiem. Nevienu uzdevumu nav ieteicams sākt pildīt, pirms nav rūpīgi izlasīti visi dotie avoti. Turklāt jālasa ne tikai avota saturs, bet vēl rūpīgāk - avota nosaukums, teksts iekavās zem avota. Tie ir svarīgi.
Tālāk aplūkoti vairāki varianti (apkopojums no iepriekšējiem eksāmeniem), kādas atbildes jāsniedz, lai saņemtu maksimālo punktu skaitu.
2. daļa
1. Ja ir prasīts formulēt tēmu un laika periodu, par ko stāsta avoti:
Tēma jāformulē pēc iespējas precīzi, tāpēc avotos jānoskaidro, kuru laika posmu tie aptver - tā var spriest par tēmu. Piemēram, ja avoti stāsta par laiku Latvijā no 1944. gada līdz 1953. gadam un sociālistiskajiem pārkārtojumiem, tad pareizi formulēta tēma: "Sovjetizācija Latvijā + gadaskaitļi"; "Padomju režīms Latvijā + gadaskaitļi".
Nepareizi formulējumi: "Padomju okupācija" (Okupācija notika 1940. gadā.); "Latvija pēc Otrā pasaules kara" (Mūsdienās joprojām ir Latvija pēc Otrā pasaules kara - pārāk plašs formulējums.).
Šajā gadījumā formulējumu pareizu padara datējums!
Piemērs:
Ja avoti stāsta par Latvijas iestāšanos un darbību ANO, ES, NATO u.c. starptautiskajās organizācijās, tad tēma ir "Latvijas iestāšanās un dalība starptautiskajās organizācijās". Neprecīzs formulējums "Latvijas iestāšanās starptautiskajās organizācijās" - nav ietverti avoti, kuri stāsta par dalību.
Ja avoti stāsta par grupas "Helsinki - 86" darbību, Radošo Savienību plēnumu, Baltijas ceļu u.c. notikumiem 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, bet neietver notikumus pēc neatkarības atjaunošanas, tad pareizi formulēta tēma: "Trešās Atmodas ( var arī "Atmodas + gadaskaitļi", ja prasīts arī laiks) notikumi (procesi) Baltijā". Ja avotā stāstīts par Baltijas ceļu, tad tas bija arī Lietuvā un Igaunijā, tāpēc - Baltijā.
Laiks jāformulē pēc iespējas precīzi, ņemot vērā, par kura laika notikumiem ir runa. Ir jāatšķir laiks, par kuru ir runa, un laiks, kad tapis avots.
Piemērs:
Sovjetizācija notika no 1944. gada līdz 1991. gadam, bet par to var rakstīt 2010. gadā, tāpēc avota vai literatūras rašanās laiks ne vienmēr ir būtisks, atbildot uz šo jautājumu. Ja avotos runāts par sovjetizāciju no 1944. gada līdz 1953. gadam, tad šādi gadaskaitļi arī jānorāda.
Laiks jāformulē precīzi, ņemot vērā visus avotos aprakstītos notikumus/ procesus.
Piemērs:
Ja visi avoti stāsta par notikumiem Latvijā no 1900. līdz 2000. gadam, bet ir viens 2002. gada notikums, tad nebūs pareizs datējums: "20. gadsimts".
Pareizi: "20. gs./ 21. gadsimta sākums."
Parasti avotos aprakstītie notikumi iekļaujas visai ierobežotā laikā, tāpēc formulējumi: "Jaunie laiki"; "Senie laiki" u.c. līdzīgi nav pareizi - tie ir pārāk plaši.
2. Ja ir prasīts, kā vēsturnieki dēvē aprakstīto periodu Latvijas vai pasaules vēsturē, tad jālieto pieņemtais apzīmējums.
Piemērs:
Ja avotos aprakstīti notikumi no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada janvārim un tajos stāstīts par Latvijas atbrīvošanu, tad pareizā atbilde: "Brīvības cīņas". Nepareizas atbildes: "Neatkarības karš"; "Atbrīvošanās kaujas", "Kaujas ar Bermontu/ Bermontiāde", "Latvijas Republika" utt.
Ja avotos aprakstīti notikumi Otrajā pasaules karā, tad apzīmējums "Lielais Tēvijas karš" ir nepareizs - to ieviesa padomju vēsturnieki.
Ja avotos aprakstīti notikumi Kurzemes cietoksnī Otrā pasaules kara laikā, tad nosaukums "Kurzemes katls" būs nekorekts, jo to lietoja padomju vēsturnieki. Pašlaik ir pieņemts jēdziens "Kurzemes cietoksnis".
Pārliecinies, vai tavs formulējums nav pārāk plašs/ pārāk ierobežots/ neskaidrs/ tendenciozs!