Eksāmena 3. uzdevums.
Iepazīsties ar informācijas avotiem C, D, E un izpildi prasīto!
(Skolēnam atbildes jāformulē patstāvīgi.)
Izvēlies un atzīmē pareizo atbildi!
Kāda politiskā režīma laikā tapuši šie informācijas avoti?
Avots C
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāra
J. Kalnbērziņa svinīgā uzruna
1944. gada 13. oktobris uz mūžiem paliks latvju tautas apziņā kā lielāko notikumu diena tās vēsturē. Šai dienā uzvarošie 3. un 2. Baltijas frontes karapulki atbrīvoja no vācu iebrucēju jūga Padomju Latvijas galvaspilsētu - sirmo Rīgu.
Mūžsenie latviešu tautas ienaidnieki - vācieši - septiņos gadu simtos ne vienu reizi vien slacījuši Rīgas ielas latviešu tautas patriotu asinīm, cenzdamies iznīcināt latviešu tautu, viņas valodu un kultūru.
Bet tikai vienotība ar lielo krievu tautu, tās brālīgā palīdzība deva iespēju latviešiem uz visiem laikiem nomest nīsto jūgu, izdzīt no dzimtās zemes nolādēto ienaidnieku.
(Slava varoņiem atbrīvotājiem.//Cīņa, 1944, 14.okt.)
J. Kalnbērziņa svinīgā uzruna
1944. gada 13. oktobris uz mūžiem paliks latvju tautas apziņā kā lielāko notikumu diena tās vēsturē. Šai dienā uzvarošie 3. un 2. Baltijas frontes karapulki atbrīvoja no vācu iebrucēju jūga Padomju Latvijas galvaspilsētu - sirmo Rīgu.
Mūžsenie latviešu tautas ienaidnieki - vācieši - septiņos gadu simtos ne vienu reizi vien slacījuši Rīgas ielas latviešu tautas patriotu asinīm, cenzdamies iznīcināt latviešu tautu, viņas valodu un kultūru.
Bet tikai vienotība ar lielo krievu tautu, tās brālīgā palīdzība deva iespēju latviešiem uz visiem laikiem nomest nīsto jūgu, izdzīt no dzimtās zemes nolādēto ienaidnieku.
(Slava varoņiem atbrīvotājiem.//Cīņa, 1944, 14.okt.)
Avots D
Fragments no padomju mācību grāmatas
Baltijas tautu lielais austrumu kaimiņš un visuzticamākais sabiedrotais - Krievzeme - pārdzīvoja feodālās sadrumstalotības laikmetu. Atsevišķo kņazistu spēkus lielā mērā saistīja no austrumiem uzbrūkošie mongoļi, bet vēlāk smagais mongoļu jūgs. Tāpēc Krievzeme tajā laikā nevarēja sniegt Baltijas tautām lielāku palīdzību cīņā pret vācu iebrucējiem.
Neraugoties uz neveiksmēm, Baltijas tautu un lielās krievu tautas kopīgā cīņa nostiprināja viņu vēsturisko draudzību.
(Aņisimova V., Kanāle V., Strods H. Latvijas PSR vēsture 7. un 8. klasei. Rīga, 1986.)
Baltijas tautu lielais austrumu kaimiņš un visuzticamākais sabiedrotais - Krievzeme - pārdzīvoja feodālās sadrumstalotības laikmetu. Atsevišķo kņazistu spēkus lielā mērā saistīja no austrumiem uzbrūkošie mongoļi, bet vēlāk smagais mongoļu jūgs. Tāpēc Krievzeme tajā laikā nevarēja sniegt Baltijas tautām lielāku palīdzību cīņā pret vācu iebrucējiem.
Neraugoties uz neveiksmēm, Baltijas tautu un lielās krievu tautas kopīgā cīņa nostiprināja viņu vēsturisko draudzību.
(Aņisimova V., Kanāle V., Strods H. Latvijas PSR vēsture 7. un 8. klasei. Rīga, 1986.)
Avots E
Fragments no padomju izglītības darbinieka monogrāfijas
Daudzas kultūrvēsturiskas un tuvas etniskas radniecīgas saites vieno latviešu senciltis ar slāvu senciltīm, it sevišķi ar austrumu slāviem, ar lielo krievu tautu. Šīs radniecības saknes meklējamas ļoti tālā pagātnē.(...)
Latvieši centās visādi palīdzēt krieviem arī vēl agrāk. Tā, piemēram, XVI gadsimtā latvieši nepareizi informēja un krāpa vāciešus, sniegdami tiem viltus ziņas par Jāņa IV (Ivana IV - Bargā) karaspēku (daudzums, atrašanās vieta, bruņojums utt.). Reizē ar to latvieši krieviem arī citādi palīdzēja kā varēdami. (...) Zīmīgs arī tas fakts, ka 1560. gadā, pašās karstākajās kara dienās, Livonijā sacēlušies zemnieki pret saviem vācu apspiedējiem, bruņiniekiem. Latviešu zemnieki gaidījuši no krieviem sava likteņa atvieglošanu, ko Jānis IV arī apsolījis. Bet diemžēl bruņiniekiem izdevies sacelšanos apspiest un ar zemniekiem nežēlīgi izrēķināties. (...)
Ne vismazākajā mērā nejaušība nav tas ievērojamais fakts, ka pirmais latviešu buržuāziski nacionālās brīvības kustības vadošais centrs nebija vis Latvijas centrā Rīgā, bet krievu Pēterburgā un Maskavā. Ne Rīgā, bet Pēterburgā 1862. gadā sāka iznākt pirmais tā saukto jaunlatviešu laikraksts "Pēterburgas Avīzes".(...)
Daudzos grūtos brīžos jau mūsu tālie senči savus skatienus vērsuši pēc palīdzības tikai un vienmēr uz Austrumiem, bet nekad uz Rietumiem. Rietumi, t.i., vācu iebrucēji, mums, latviešiem, vēstures gaitās nesuši tikai ļaunu. (...)
(Pelše R. Latviešu un krievu kultūras sakari. Rīga, 1951.)
Daudzas kultūrvēsturiskas un tuvas etniskas radniecīgas saites vieno latviešu senciltis ar slāvu senciltīm, it sevišķi ar austrumu slāviem, ar lielo krievu tautu. Šīs radniecības saknes meklējamas ļoti tālā pagātnē.(...)
Latvieši centās visādi palīdzēt krieviem arī vēl agrāk. Tā, piemēram, XVI gadsimtā latvieši nepareizi informēja un krāpa vāciešus, sniegdami tiem viltus ziņas par Jāņa IV (Ivana IV - Bargā) karaspēku (daudzums, atrašanās vieta, bruņojums utt.). Reizē ar to latvieši krieviem arī citādi palīdzēja kā varēdami. (...) Zīmīgs arī tas fakts, ka 1560. gadā, pašās karstākajās kara dienās, Livonijā sacēlušies zemnieki pret saviem vācu apspiedējiem, bruņiniekiem. Latviešu zemnieki gaidījuši no krieviem sava likteņa atvieglošanu, ko Jānis IV arī apsolījis. Bet diemžēl bruņiniekiem izdevies sacelšanos apspiest un ar zemniekiem nežēlīgi izrēķināties. (...)
Ne vismazākajā mērā nejaušība nav tas ievērojamais fakts, ka pirmais latviešu buržuāziski nacionālās brīvības kustības vadošais centrs nebija vis Latvijas centrā Rīgā, bet krievu Pēterburgā un Maskavā. Ne Rīgā, bet Pēterburgā 1862. gadā sāka iznākt pirmais tā saukto jaunlatviešu laikraksts "Pēterburgas Avīzes".(...)
Daudzos grūtos brīžos jau mūsu tālie senči savus skatienus vērsuši pēc palīdzības tikai un vienmēr uz Austrumiem, bet nekad uz Rietumiem. Rietumi, t.i., vācu iebrucēji, mums, latviešiem, vēstures gaitās nesuši tikai ļaunu. (...)
(Pelše R. Latviešu un krievu kultūras sakari. Rīga, 1951.)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!