Uzdevums:

5p.
„Apollo 15” (1971. gads) bija ceturtā Mēness ekspedīcija, kuras laikā astronauts Deivids Skots demonstrēja, ka ģeologu alumīnija āmurs un piekūna spalva, brīvi krītot no viena un tā paša augstuma, vienlaicīgi nokrīt uz Mēness virsmas. Eksperiments tika veikts, lai eksperimentāli apstiprinātu Galileja teoriju par to, ka visi ķermeņi bezgaisa telpā krīt ar vienādu paātrinājumu neatkarīgi no ķermeņa masas.
Zīmējumā attēlots eksperimenta stroboskopiskais attēls, ja āmurs bez sākuma ātruma krīt uz trim dažādiem debess objektiem – Marsa, Mēness un Zemes. Āmura atrašanās vieta kritiena laikā iezīmēta ar punktu. Zināms, ka brīvās krišanas paātrinājums uz šiem debess objektiem 17.svg.

15.svg
 
1. Kā uz Mēness veiktais eksperiments apstiprina Galileja hipotēzi?
 
2. Kāpēc uz Zemes ģeologu āmurs un piekūna spalva, krītot no vienāda augstuma, nenokrīt vienlaicīgi?
 
3. Kurš eksperimenta rezultāts atbilst kuram debess objektam?
\(A\)
\(B\)
\(C\)
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!