Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Tagadējās vēsturiskās skaņu pārmaiņas agrāk bijušas pozicionālās skaņu pārmaiņas.
 
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
  • vēsturiskās skaņu mijas:
    1) vēsturiskās patskaņu mijas
    2) vēsturiskās līdzskaņu mijas
  • vēsturiskais līdzskaņa zudums
 
Patskaņu mija — dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
 
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
 
Ir 3 dažādu rindu mijas.
 
Rindas nosaukums
Piemērs
Skaņas, kas mijas
i-rinda
stiga — steigt — staigāt
i, ī (ij) — ie, ei, (ej, ēj) — ai
e-rinda  nest — nesu — nēši — nasta
šaurais/platais e — šaurais/platais ē — a, ā, u, o [uo] — i
u-rinda  kust — kūst — kausēt
u — ū — au
 
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
 
Līdzskaņu mija — saknes līdzskaņa maiņa.
 
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija (atvasinājumos, darbības vārdu formās):
k-ķ, k-c, g-ģ, g-dz
Piemērs:
roka — roķele — rociņa 
zirgs — zirģelis — zirdziņš
Līdzskaņa j noteiktā mija (II deklinācijas vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, V un VI deklinācijas daudzskaitļa ģenitīvā, daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās, atvasinājumos)
 
b — bj
d ž
dz
l ļ
ln ļņ
m mj
n ņ
p pj
s š
sl šļ
sn šņ
t š
v vj
z ž
zl žļ
zn žņ
r ŗ*
gulbis — gulbji
briedis — brieži
dadzis — dadži
dēlis — dēļi
alnis — aļņi
kurmis — kurmji
suns — suņi
ziepes — ziepju
lasis — laši
smiltis — smilšu
nokrēslis — nokrēšļa
alksnis — alkšņi
avs — avju
vēzis — vēži
zizlis — zižļi
zvaigzne — zvaigžņu
bērt beŗu*
  
 
Līdzskaņa t noteiktā mija (1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s, d-s
Piemērs:
veda — vest
meta — mest
Līdzskaņa d noteiktā mija (daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z, d-z
Piemērs:
veda — vezdams
meta — mezdams
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda — vešana
lūza — lūst