Vārda nozīme - skaņu kompleksā atspoguļotā jēdzieniskā nozīme.
Vārdnīcās vārdi tiek doti pamatformā.
Deklinējamiem vārdiem tā ir vienskaitļa nominatīva forma.
 
Lietvārds
 
jūtas
jūtas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis
1. Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
– Piemēri   Varbūt tu manī atdzīvināsi sen aizmirstās jūtas, ko sauc par žēlsirdību... 
– Saistītās nozīmes     izjūta, sajūta, emocijas
– Stabili vārdu savienojumi     Goda jūtas
– Tulkojumi     feeling, emotion
2. Mīlestība.
– Piemēri   Tēvs pirtnieks, redzēdams, ka patiesu, dziļu jūtu salaulātos nekas nespēs šķirt, pacēla bērza slotu un svētīja vienotā garā. 
– Saistītās nozīmes     mīlestība, sirdsjūtas, mīla, mīlība
– Tulkojumi    love
 
Īpašības vārds
 
jūtīgs
jūtīgs īpašības vārds
jūtīgi apstākļa vārds
Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
– Saistītās nozīmes     emocionāls
– Stabili vārdu savienojumi     Jūtīga dvēsele (arī sirds).
 
Konjugējamiem vārdiem tā ir nenoteiksmes forma.
 
Darbības vārds
 
just
just
1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
1. Uztvert (ar maņu orgāniem).
– Piemēri     Nauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta.
– Saistītās nozīmes     most
– Stabili vārdu savienojumi     Likt sevi just.
– Tulkojumi     feel, sense
1.1. Uztvert (signālu, informāciju) — par ierīcēm, aparātiem.
– Piemēri     Šim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā.
– Saistītās nozīmes     uztvert, sajust
– Tulkojumi     sense
2. Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
– Piemēri     – Arī bailes nejūtu.
– Saistītās nozīmes     izjust, sajust
– Stabili vārdu savienojumi     Dabūt just. Just līdzi.
– Tulkojumi     feel, experience
3. Noskārst, nojaust; apzināties.
– Piemēri     Jutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu.
– Saistītās nozīmes     nojēgt, sajust
– Tulkojumi      smell, smell out, sense
 
– Stabili vārdu savienojumi     Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu.
 
Pamatformā vārda nozīme tiek nosaukta, taču pilnībā tā atklājas kontekstā.
Pēc piemītošā nozīmju daudzuma vārdi ir:
  • viennozīmīgi
  • daudznozīmīgi
Viennozīmīgo vārdu nozīme tiek uztverta ārpus konteksta, daudznozīmīgiem noteikti nepieciešams konteksts.
 
Daudznozīmīgu vārdu nozīmes tiek dalītas pamatnozīmē un atvasinātās nozīmēs.