Pēc valodas pētnieku domām, īstenības izteiksme latviešu valodā ir viena no senākajām valodas izteiksmēm.
Īstenības izteiksmē darbības vārds izsaka darbību kā realitāti – tādu darbību, kas ir notikusi, kas notiek vai notiks.
Piemērs:
Dārznieks vakar parkā stādīja rozes.
Pašlaik dārznieks lielajā parka dobē stāda rozes.
Pēc mēneša dārznieks stādīs rozes.
Pašlaik dārznieks lielajā parka dobē stāda rozes.
Pēc mēneša dārznieks stādīs rozes.
Šajā izteiksmē darbības vārds var izteikt arī noliegumu – darbību, kas nav notikusi, nenotiek vai nenotiks.
Piemērs:
Dārznieks šogad nestādīja rozes.
Šodien parkā neviens nestāda rozes.
Rīt rozes nestādīsim.
Šodien parkā neviens nestāda rozes.
Rīt rozes nestādīsim.
Īstenības izteiksmē ir gan ciešamās, gan darāmās kārtas vienkāršie un saliktie laiki.
Darbības vārdam darāmajā kārtā ir trīs vienkāršie laiki, kas lokāmi trīs vienskaitļa un trīs daudzskaitļa personās.
Vienkāršie laiki, vienskaitlis (1. pers. – es, 2. pers. – tu, 3. pers. – viņš, viņa)
Nenoteiksme: stādīt
|
Personas
|
Tagadne
|
Pagātne
|
Nākotne
|
| 1. 2. 3. |
stādu
stādi stāda |
stādīju
stādīji stādīja |
stādīšu
stādīsi stādīs |
Vienkāršie laiki, daudzskaitlis (1. pers. – mēs, 2. pers. – jūs, 3. pers. – viņi, viņas)
Nenoteiksme: stādīt
|
Personas
|
Tagadne
|
Pagātne
|
Nākotne
|
| 1. 2. 3. |
stādām
stādāt stāda |
stādījām
stādījāt stādīja |
stādīsim
stādīsit/-iet stādīs |
Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā ir arī salikto laiku formas – saliktā pagātne, saliktā tagadne un saliktā nākotne.
Saliktos laikos veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni -is, -ies.
Palīgdarbības vārds rāda darbības vārda laiku, bet divdabis atspoguļo iepriekš notikušo darbību.
Piemērs:
Dārznieks šogad ir iestādījis skaistas krūmrozes.
Dārzniece šogad ir iestādījusi skaistas krūmrozes.
Dārzniece šogad ir iestādījusi skaistas krūmrozes.
Vienskaitlis, vīriešu dzimte
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. 2. 3. |
esmu stādījis
esi stādījis ir stādījis |
biju stādījis
biji stādījis bija stādījis |
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. 2. 3. |
būšu stādījis
būsi stādījis būs stādījis |
Vienskaitlis, sieviešu dzimte
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
esmu stādījusi
esi stādījusi ir stādījusi |
biju stādījusi
biji stādījusi bija stādījusi |
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
būšu stādījusi
būsi stādījusi būs stādījusi |
Daudzskaitlis, vīriešu dzimtē
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. mēs 2. jūs 3. viņi |
esam stādījuši
esat stādījuši ir stādījuši |
bijām stādījuši
bijāt stādījuši bija stādījuši |
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. mēs 2. jūs 3. viņi |
būsim stādījuši
būsit//būsiet stādījuši būs stādījuši |
Daudzskaitlis, sieviešu dzimtē
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. mēs 2. jūs 3. viņas |
esam stādījušas
esat stādījušas ir stādījušas |
bijām stādījušas
bijāt stādījušas bija stādījušas |
Nenoteiksme: stādīt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. mēs 2. jūs 3. viņas |
būsim stādījušas
būsit//būsiet stādījušas būs stādījušas |
Darbības vārdu laiki ciešamajā kārtā vienmēr ir veidoti ar diviem vārdiem:
- vienkāršos laikus veido palīgdarbības vārds tikt vai tapt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis (divdabis ar izskaņu -ts, -ta);
- saliktos laikos veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis (divdabis ar izskaņu -ts, -ta).
|
Ciešamās kārtas vienkāršais laiks
|
Ciešamās kārtas saliktais laiks
|
|
Rozes tika stādītas.
|
Rozes bija stādītas.
|
Vienkāršie laiki, vienskaitlis, vīriešu dzimte
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Vienkāršā pagātne
|
| 1. es 2. tu 3. viņš |
tieku saukts
tiec saukts tiek saukts |
tiku saukts
tiki saukts tika saukts |
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Vienkāršā nākotne
|
| 1. es 2. tu 3. viņš |
tikšu saukts
tiksi saukts tiks saukts |
Vienkāršie laiki, vienskaitlis, sieviešu dzimte
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Vienkāršā pagātne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
tieku saukta
tiec saukta tiek saukta |
tiku saukta
tiki saukta tika saukta |
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Vienkāršā nākotne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
tikšu saukta
tiksi saukta tiks saukta |
Saliktie laiki, vienskaitlis, vīriešu dzimte
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. es 2. tu 3. viņš |
esmu saukts
esi saukts ir saukts |
biju saukts
biji saukts bija saukts |
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. es 2. tu 3. viņš |
būšu saukts
būsi saukts būs saukts |
Saliktie laiki, vienskaitlis, sieviešu dzimte
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Saliktā tagadne
|
Saliktā pagātne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
esmu saukta
esi saukta ir saukta |
biju saukta
biji saukta bija saukta |
Nenoteiksme: saukt
|
Pers.
|
Saliktā nākotne
|
| 1. es 2. tu 3. viņa |
būšu saukta
būsi saukta būs saukta |
Tieši tāpat notiek darbības vārda formu veidošana daudzskaitlī - atbilstošā palīgvārda forma un atbilstošā divdabja forma.
Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā jeb ir, tekstā to mēdz izlaist.
Piemērs:
Dārznieks ir iestādījis skaistas rozes. – Dārznieks iestādījis skaistas rozes.
Roze ir iestādīta īstajā vietā. – Roze iestādīta īstajā vietā.
Roze ir iestādīta īstajā vietā. – Roze iestādīta īstajā vietā.