Izlasi teksta fragmentu!
  
Zēna vecāki uzsāka dzīvu sarunu, no kuras bērni nekā nesaprata: tā notika itāļu valodā.
Rožkalns pievērsās Vilim: – Mēs tev būtu ļoti pateicīgi, ja tu šovakar atnāktu uz koncertu. Mēs arī labprāt atlīdzinātu šo nācienu: es tev iedošu brīvbiļeti.
Dzirdot vārdu „brīvbiļete”, Vilim karsts vien izskrēja caur miesu. – Jā, jā, jā! – viņš iesaucās gaviļu balsī. – Par brīvbiļeti, ja es to varu dot savam tēvam, es palikšu pie Raimonda, cik ilgi tik jūs gribēsit! Es mācīšos manis pēc līdz gaiļiem! – Un, pamanījis, ka puisēna asarotajās acīs iemirdzas mazs smiekliņš, viņš ņēmās to vēl vairāk smīdināt. – Kaut tu varētu noskatīties, Raimond, kā priecāsies mans tēvs, saņemdams šo brīvbiļeti! Viņš ir garš kā baznīcas tornis, un, ja aiz prieka palecas uz augšu, tad tur ir, ko redzēt! – Un Vilis sāka rādīt, kādiem lēcieniem, biļeti saņēmis, lēkšos viņa tēvs, tā ka mazais zēns skaļi iegavilējās.
 
 
Atzīmē pareizo atbildi ar x!
Pārējos atbilžu lodziņos ieraksti 0 (nulli)!
 
 Apgalvojums
 Jā
 Nē
 Nav minēts
 Raimonda vecāki vienmēr sarunājas itāļu valodā.
 
 
 
 Viļa tēvs ir gara auguma.
 
 
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!