Izlasi teksta fragmentu!
| Boņs skatās, skatās apkārt un redz, ka visi mājinieki ir nobijušies. Nē, viņš pamana, ka prāvests nemaz nav nobijies. Viņš pat smaida, Boņā skatīdamies. No prāvesta acīm Boņam paliek vieglāk ap sirdi, un viņš domā: te vēl ir divi vīrieši, kas nav satrūkušies, - prāvests un es pats. “Vērsi vajag tvert pie ragiem,” ierunājas prāvests. “Vai tu, Boņ, zini, ka es esmu prāvests?” “Kas tad tevi nezinās – visi zina.” Māte čukst Boņam aiz muguras: ”Kā tu tā saki – tu, vajag teikt – jūs. Vai tev tas tikai reizi teikts? Prāvests nav nekāds tavs Tancis..” “Ir jau labi, ir jau labi,” prāvests paceļ roku un nomierina bažīgo māti. |
/J. Klīdzējs "Cilvēka bērns"/
Atzīmē tekstā lietotā frazeoloģisma tvert vērsi pie ragiem nozīmi!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!