Īpašības vārdam ir divu veidu galotnes – noteiktā un nenoteiktā galotne.
Nenoteiktā galotne
Vīr. dz. viensk. – silts vējš
Vīr. dz. daudzsk. – silti vēji
Siev. dz. viensk. – silta diena
Siev. dz. daudzsk. – siltas dienas
Noteiktā galotne
Vīr. dz. viensk. – siltais vējš
Vīr. dz. daudzsk. – siltie vēji
Siev. dz. viensk. – siltā diena
Siev. dz. daudzsk. – siltās dienas
Nenoteiktā galotne tiek lietota:
1. ja īpašības vārds priekšmetu vai dzīvu būtni raksturo kā svešu, kā pirmoreiz minētu
Apmēram pēc pusstundas ieradās spilgti sarkans ugunsdzēsēju auto.
kāds auto? – sarkans
sarkans auto – pirmoreiz minēts svešs, nezināms auto
Apmēram pēc pusstundas ieradās spilgti sarkans ugunsdzēsēju auto.
kāds auto? – sarkans
sarkans auto – pirmoreiz minēts svešs, nezināms auto
2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem kāds, dažs, visāds, dažāds;
Daži mazi bērni skaļi iesmējās, ieraugot klauna spuraino galvu.
kādi bērni? – mazi
mazi bērni – īpašības vārds seko aiz vārda "daži", kas norāda uz kaut ko nenoteiktu, nekonkrētu, proti, svešu, nezināmu
Daži mazi bērni skaļi iesmējās, ieraugot klauna spuraino galvu.
kādi bērni? – mazi
mazi bērni – īpašības vārds seko aiz vārda "daži", kas norāda uz kaut ko nenoteiktu, nekonkrētu, proti, svešu, nezināmu
Noteiktā galotne tiek lietota:
1. ja īpašības vārds raksturo zināmu, pazīstamu priekšmetu vai dzīvu būtni;
“Bet tūlīt ne!” Ilze atkal iesmējās. “tagad mums jāvaktē tas... melnais vīrs... ar maisu...”
kāds vīrs? – melnais
melnais vīrs – zināms vīrs melnā apģērbā
“Bet tūlīt ne!” Ilze atkal iesmējās. “tagad mums jāvaktē tas... melnais vīrs... ar maisu...”
kāds vīrs? – melnais
melnais vīrs – zināms vīrs melnā apģērbā
2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem šis, tas, pats, viss, mans, tavs, savs, mūsu, jūsu, viņu, viņa, viņas;
Bet tomēr abi kopā viņi tās garās stundas nepavadīja vis.
kādas stundas? – garās
garās stundas – īpašības vārds seko aiz vārda "tās", kas norāda uz konkrētību
Bet tomēr abi kopā viņi tās garās stundas nepavadīja vis.
kādas stundas? – garās
garās stundas – īpašības vārds seko aiz vārda "tās", kas norāda uz konkrētību
3. vispārākajā pakāpē;
Pēc iepriekšējā gada pieredzes Artūrs zināja: vislabākais skats atsedzas no paugura aiz alkšņu pudura.
Pēc iepriekšējā gada pieredzes Artūrs zināja: vislabākais skats atsedzas no paugura aiz alkšņu pudura.
kāds skats? – vislabākais
vislabākais – īpašības vārds vispārākajā pakāpē
vislabākais – īpašības vārds vispārākajā pakāpē
4. īpašības vārdiem, kas kļuvuši par īpašvārdiem;
Rudais, pavēris vienu aci, paraustīja degunu un ar ķepu pieķibināja reņģi sev tuvāk.
Rudais – rudais kaķis
Rudais, pavēris vienu aci, paraustīja degunu un ar ķepu pieķibināja reņģi sev tuvāk.
Rudais – rudais kaķis