Lasi tekstu un nosaki tā veidu!
Arī mājās man bija tik viegli un labi, ka es aiz prieka sāku savā nodabā dziedāt. Es vēl joprojām dziedāju, kad pārnāca vecmāmiņa. Viņa tūlīt mani sabāra:
- Kas tad nu tevi žņaudz, ka tu šitā brēc?
Arī par to es daudz neko nelikos zinis, ka viņa manu priecīgo dziesmu nosauca par brēkšanu, un teicu:
- Vecmāmiņ, man šodien pirmo reizi mūžā gāja labi: manu darbu lasīja priekšā visai klasei! Un man šodien ir dzimšanas diena! Vecmāmiņ, cepsim pankūkas!
Vecmāmiņa svārstījās:
- Ak, kas nu te ar tām pankūkām vīžos noņemties!
- Vecmāmiņ, es pati cepšu. Pankūkas es noteikti protu izcept, tikai tu drusciņ pamāci.
Vecmāmiņa atkal iebilda:
- Kas nu tu par darītāju!
Bet, kad es neatlaidos, viņa beidzot tomēr piekrita.
- Kas tad nu tevi žņaudz, ka tu šitā brēc?
Arī par to es daudz neko nelikos zinis, ka viņa manu priecīgo dziesmu nosauca par brēkšanu, un teicu:
- Vecmāmiņ, man šodien pirmo reizi mūžā gāja labi: manu darbu lasīja priekšā visai klasei! Un man šodien ir dzimšanas diena! Vecmāmiņ, cepsim pankūkas!
Vecmāmiņa svārstījās:
- Ak, kas nu te ar tām pankūkām vīžos noņemties!
- Vecmāmiņ, es pati cepšu. Pankūkas es noteikti protu izcept, tikai tu drusciņ pamāci.
Vecmāmiņa atkal iebilda:
- Kas nu tu par darītāju!
Bet, kad es neatlaidos, viņa beidzot tomēr piekrita.
Šis teksts ir:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!