Pēc satura un formas īpatnību kopuma tekstus iedala vairākos tipos. Biežāk ir sastopami teksti, kas atbilst vēstījošā, aprakstošā un argumentējošā teksta tipa pazīmēm.
Vēstījošā teksta tipam ir raksturīga izvērta sižetiskā darbība, kas parasti risinās noteiktā secībā un izteiksmīgā valodā.
Daži prozas sacerējumi – romāni, stāsti, noveles – ir šāda tipa teksti ar sazarotu sižetisko līniju un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem bagātu valodu. Publicistikas tekstos (preses izdevumos, radio un televīzijas raidījumos) bieži vien galvenais ir sniegtā informācija, nevis valodas tēlainība. Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu iesaiste palīdz atklāt teksta autora subjektīvo attieksmi pret attēloto notikumu, daļēji – arī pret teksta adresātu.
 
Vēstījošie teksti iedalās 2 grupās:
  • Tēlaini vēstījošos tekstos;
  • Informatīvi vēstījošos tekstos.
Informatīvi vēstījošajos tekstos galvenais ir sniegtā informācija, tēlaini vēstījošajos tekstos ne mazāk nozīmīgs ir valodas izteiksmīgums.
Vēstījošais teksts parasti „apaug” ar aprakstošā teksta elementiem. Šī parādība vērojama arī sarunvalodā.
Vēstījuma tipa domrakstos parasti ievēro informācijas un tēlainības līdzsvaru.
Piemērs:
Tēlaini vēstījošais teksts:
Deviņpadsmit gadu vecumā sāku strādāt laikraksta redakcijā. Reiz mani aizsūtīja komandējumā. Notikumi izvērsās dramatiski: skanēja šāvieni, dega graudu noliktava, uz zārka vāka dunēja smiltis. Kad apsēdos pie galda, lai par to uzrakstītu, īstenībā piedzīvotais izskrēja no robežām, apaugot gan ar to, kas bija pirms tam, gan to, kas sekos vēlāk. Par rakstu saņēmu uzslavu un prēmiju, taču drīz vien arī rājienu, jo atklājās, ka vairāki fakti grābti no gaisa. (Z. Skujiņš)

Informatīvi vēstījošais:
Ar Latvijas Krājbankas un Dailes teātra atbalstu martā izrādi „Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!” skatīsies 120 skolēnu. Projektā „Braucam uz teātri!” pa 40 biļetēm ieguva Ķekavas vidusskola, Salnavas vidusskola, kā arī Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija. (No laikraksta materiāliem)
Aprakstošajam tekstam nav izteiktas sižetiskās līnijas. Tajā var būt attēlotas dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību īpašības, stāstīts par dabas vai cilvēku veidotu cilvēku vai ainavu izskatu. Arī šī tipa tekstus var iedalīt 2 grupās: tēlaini aprakstošais vai informatīvi aprakstošs raksturs.
Daiļliteratūrā – dzejoļos, miniatūrās, tēlojumos – aprakstošā teksta valodā dominē tēlainība. Šim teksta tipam atbilstošu darbu izdodas sacerēt oriģinālāk, ja autors uz izraudzīto objektu spēj paraudzīties no netradicionāla skatupunkta. Publicistikas tekstos un sarunvalodā, aprakstot kādu notikumu vai priekšmetu, pārsvarā primāra mēdz būt sniegtā informācija, nevis valodas tēlainība.
Piemērs:
Informatīvi aprakstošais:
Lubāna mitrāja platība ir aptuveni 50 000 hektāru. Tas ar savu bioloģisko daudzveidību ir viena no vērtīgākajām vietām Latvijā. Te mīt 236 putnu sugas. Pavasara migrāciju laikā mitrājā vienlaikus uzturas 28 000 ūdensputnu. Šeit ligzdo jūras ērgļi, kā arī viens no četriem klinšu ērgļu pāriem Latvijā.
 
Tēlaini aprakstošais:
Ezers naktī elpo kā laimīgs cilvēks dziļā, veselīgā miegā – mierīgi, rāmi un bezrūpīgi. Bezvējš, klusums, kuru iztraucē tikai reti naktsputnu radīti trokšņi, un tikko samanāma virmojoša sudrabpelēka virsma liecinot par mūžīgu ieelpu un izelpu. (I. Brauere par Alaukstu)