Darbības vārdu pareizrakstības likumi
- Nenoteiksmē galotnes priekšā jāraksta garš patskanis:
Piemērs:
spēt, domāt, rakstīt
Īstenības izteiksmē* 3. konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties, un darbības vārdam zināt vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā un atgriezeniskajiem darbības vārdiem -īties, -ināties daudzskaitļa 3. personā rakstāms -ā-, pārējos darbība vārdos -a-:
Piemērs:
[mēs] zinām, [jūs] lasāt, rakstāt, skatīties - [mēs] skatāmies, vizināties - [viņš] vizinās, tuvoties - [viņi] tuvojas
- Vienkāršajā pagātnē pirms piedēkļa -j- rakstāms garais patskanis:
Piemērs:
zīmēja, lasīja
-
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs:
Piemērs:
augt — [aukt],
gāzt — [gāst],
ģērbties — [ģērpties]
gāzt — [gāst],
ģērbties — [ģērpties]
Svarīgi!
Vārdus šādi izrunāt ir pareizi, bet ne rakstīt.
Piemērs:
auga — augt, gāza — gāzt, ģērbās — ģērbties
Minētajam likumam ir arī izņēmumi.
- Ja pagātnē dzirdams dz, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms g:
Piemērs:
gārdza — gārgt, kliedza — kliegt, lūdza — lūgt
- Ja pagātnē dzirdams c, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms k:
Piemērs:
kvieca — kviekt, nāca — nākt, veica — veikt
- Ja pagātnē dzirdams t vai d, tad to vietā rakstāms s:
Piemērs:
meta — mest, veda — vest
- Darbības vārdu lūzt, milzt, birzt pareizrakstība bieži sagādā grūtības. Vienkāršās tagadnes 3. personas formās ir rakstāms līdzskanis s, nevis z: viņš lūst, viņas lūst. Šo 3 darbības vārda formu rakstību var salīdzināt ar vārda nirt rakstību: ja nirt formā ir līdzskanis s, tad arī lūzt attiecīgajā formā rakstāms līdzskanis s. Ja līdzskanis s nav dzirdams, rakstāms z:
Piemērs:
[viņš] nirst - lūst, [mēs] nirstam - lūstam, [viņš] grib lūzt, jo grib nirt.
- 3. konjugācijas darbības vārdiem locīt, slaucīt, mocīt, mācēt, slodzīt, raudzīt visās vienkāršās tagadnes personu formās galotnes priekšā notiek līdzksaņu mija:
Piemērs:mocīt - moka, locīt - loku, raudzīt - rauga - Nenoteiksmes galotnes priekšā patskanis vienmēr ir garš, tas saglabājas arī citās darbības vārda formās īstenības izteiksmē:
Piemērs:
domāt — es domāju,
lasīt — es lasīšu,
līmēt — tu līmēsi,
zvanīt — jūs zvanīsiet
lasīt — es lasīšu,
līmēt — tu līmēsi,
zvanīt — jūs zvanīsiet
- Darbības vārdiem, kurus darina ar priedēkļiem, jāievēro pareizrakstība, īpaši, ja notiek skaņu pārmaiņas vai to saplūšana:
Piemērs:
ap-: apdegt, apputeksnēt,
at-: atdalīties, atteikties,
ie-: ieiet,
iz-: izskatīt, izzust,
ne: neieiet,
pa-: paadīt, paauklēt,
pār-: pārraut, pārredzēt,
pie-: pieiet,
sa-: saadīt, saaust,
uz-: uzsaukt, uzzināt
Svarīgi!
Darbības vārdam ir piecas izteiksmes, kuru rakstībā arī jāievēro pareizrakstības normas.
- Īstenības izteiksme — skatīt augstāk*.
- Atstāstījuma izteiksme — jāuzmanās, lai to nesajauktu ar nelokāmo divdabi vai darbības vārdu ar izskaņu -ot, -oties:
Piemērs:
Viņa lasot vēstuli — darbības vārds atstāstījuma izteiksmē.
Rakstot vēstuli, meitene klausījās radio — nelokāmais divdabis.
Ko darīt? Burtot, skalot, dejot u. c. — nenoteiksme.
- Vēlējuma izteiksme — jāuzmanās ar balsīgā līdzskaņa rakstību pirms izskaņas -tu, -tos:
Piemērs:
grauzt — grauztu, glābties — glābtos
- Vajadzības izteiksme —
- jāievēro priedēklī garais -ā- , īpaši, ja sakne sākas ar patskani vai divskani:
Piemērs:
jāmeklē, jāīrē, jāaiztaisa, jāieliek u.c.
- atgriezeniskajiem darbības vārdiem galotne -ās ir tiem darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īties un -ināties. Pārējiem atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir galotne -as:
Piemērs:klausīties — jāklausās; izlikties — jāizliekas. - Pavēles izteiksme — svarīgi ir nejaukt daudzskaitļa 2. personas formu ar īstenības izteiksmes viekāršās tagadnes daudzskaitļa 2. personas formu. Svarīgi arī teikuma beigās likt izsaukuma zīmi !
Piemērs:
Guliet mierīgi! — pavēles izteiksme
Kad guļat, labāk aizvērt aizskarus. — īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne
Izlasiet uzdevuma noteikumus! — pavēles izteiksme
Kad izlasāt noteikumus, varat sākt pildīt uzdevumus. — īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne