Vielas ir iespējams grupēt organiskās un neorganiskās. Organiskās vielas galvenokārt veidojas dzīvajos organismos un tās karsējot, var novērot, ka organiskās vielas deg un pārogļojas. Galvenā atšķirība starp organiskiem un neorganiskiem savienojumiem ir tas, ka organiskajos savienojumos vienmēr ir oglekļa atoms, savukārt lielākajā daļā neorganisko savienojumu oglekļa atomu nav. Organisku vielu piemēri ir tauki, cukuri, olbaltumvielas, fermenti, ogļūdeņražu degviela. Visas organiskās molekulas satur oglekli, gandrīz visas satur arī ūdeņradi (izņēmums ir, piemēram, oglekļa tetrahlorīds , urīnviela - šīs organiskās vielas satur C atomu, taču nesatur H atomu), un daudzas satur arī skābekli. Neorganiskās vielas ietver, piemēram, metālus, nemetālus, sāļus - vielas, kas sastāv no atsevišķiem elementiem un tādus savienojumus, kas nesatur oglekli, kas saistīts ar ūdeņradi. Arī dažas neorganiskās molekulas satur oglekli, piemēram, ogļskābā gāze , karbonāti, tāpēc nepietiek ar to, ka savienojums satur oglekli, lai to uzskatītu par organisku, ir jāatceras, ka lielākā daļa organisku savienojumu sastāv no C un H atomiem.
Organiskajos savienojumos galvenokārt ir kovalentā saite, bet neorganiskajiem savienojumiem ir gan jonu, gan kovalentā saite. Lielākā daļa organisko savienojumu ir bezkrāsaini un nešķīst ūdenī, jo tiem piemīt hidrofobas īpašības. Turpretī lielākā daļa neorganiskie savienojumi ir krāsaini un šķīst ūdenī jonu saišu klātbūtnes dēļ.
Dedzinot jebkuru organisku vielu rodas ogļskābā gāze un ūdens. Lai pierādītu ogļskābās gāzes rašanos ir iespējams veikt eksperimentu, kurā ar novadcaurulīti ir savienotas divas mēģenes - vienā ir cukurs, bet otrā kaļķūdens. Ja cukuru silda, veidojas ogļskābā gāze, kura pa novadcaurulīti nokļūst mēģenē ar kaļķūdeni un tas saduļķojas.
Lai pierādītu ūdens rašanos mēģenē ieber cukuru un, turot mēģeni gandrīz horizontāli, tās augšējā daļā ieber vara (II) sulfātu (balts pulveris). Kad mēģeni karsē rodas ūdens un, tvaikiem iedarbojoties ar vara (II) sulfātu, tas krāsojas zils (vara (II) sulfāta kristālhidrāts ir zilā krāsā).
Arī elpošanas procesā rodas ogļskābā gāze. Tas notiek tāpēc, ka ķermeņa šūnās mitohondriji sadala organiskas molekulas un rodas .