23. maijs - ĶĪMIJA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Molekula nosaka vielas ķīmiskās īpašības.
Molekula ir atomu grupa, kurā ir vismaz divi atomi.
Molekulas veidojas tad, ja vismaz divi atomi savienojas, atdodot un pievienojot elektronus.
 
YCUZD_221026_4602_NaO.svg
 
Attēlā redzam, ka katrs nātrija atoms atdod pa vienam elektronam, kas atrodas ārējā slānī vienam skābekļa atomam, kas var pievienot \(2\) elektronus (lai ārējā slānī būtu maksimāli pieļaujamais elektronu skaits), tā izveidojot molekulu, kas satur divus nātrija atomus un vienu skābekļa atomu.
Visbiežāk atoms, kuram ārējā slānī ir mazāk elektronu, elektronus atdos, bet atoms, kuram elektronu ārējā slānī ir vairāk - elektronus pievienos. Katrs atoms var atdot visus vai daļu no ārējā slānī esošajiem elektroniem, kā arī atoms var pievienot tik daudz elektronu, cik "brīvas vietas" ir ārējā elektronu enerģētiskajā līmenī. Atomu, kas elektronus atdod, raksta molekulformulā ar simboliem kā pirmo elementu, bet atomu, kas elektronus pievieno kā otru elementu.
Piemēram, doto molekulu var pierakstīt sekojoši:
 
Na1+2O2, kur
 
virs elementiem norāda oksidēšanas pakāpes (pievienoto un atdoto elektronu skaitu), bet pie elementa apakšā norāda atomu skaitu molekulā (indekss).
 
Bināro savienojumu veidošana
Binārie savienojumi ir molekulas, kuras sastāv no diviem dažādiem elementiem (atomiem).
Molekulas var attēlot kā molekulas modeļus vai kā molekulformulas.
 Molekulas modeļi ir molekulas attēlojums, kad atomus aizstāj ar lodītēm.
YCUZD_221026_4602_atomi.svg
 
Dotajā attēlā redzam, ka alumīnija (\(Al\)) atomi aizstāti ar pelēkām lodītēm, bet sēra (\(S\)) atomi aizstāti ar dzeltenām lodītēm. Pa kreisi no molekulas modeļa ir attēlota molekulformula.
Molekulformula ir molekulas pieraksts ar ķīmiskajiem elementiem.
Lai pareizi pierakstītu molekulformulu, ir jāapgūst molekulformulas pareiza izveidošanas secība:
 
YCUZD_221026_4602_alumīnija oksīds.svg
 
Ir daži \(A\) grupu elementi, kuriem ir vairākas oksidēšanas pakāpes. Tas ir saistīts ar to, ka ķīmiskais elements var atdot visus elektronus no ārējā enerģētiskā līmeņa vai tikai daļu elektronu. Šādi atomi, piemēram, ir sēra (\(S\)), oglekļa (\(C\)) un slāpekļa (\(N\)) atomi.
Piemērs:
Sērs atrodas \(6A\) grupā, kas nozīmē, ka tā pozitīvā oksidēšanas pakāpe ir \(6+\), ja atdos visus ārējā elektronu enerģētiskā līmeņa elektronus. Taču sēra atoms var atdot tikai \(4\) elektronus, tā veidosies savienojumi, kuros sēra oksidēšanas pakāpe ir \(4+\).
Var veidoties divi dažādi sēra savienojumi (molekulas), piemēram:
 
S6+O23 un S4+O22.
Bināro savienojumu nosaukumi
Bināro savienojumu nosaukumi tiek veidoti atbilstoši tam, kādi ķīmiskie elementi veido savienojumu:
 
YCUZD_220818_4296_nātrījs.png
 
Kā redzams paraugā, binārā savienojuma nosaukumā pirmais vārds ir pirmā ķīmiskā elementa nosaukums. Otrais vārds ir elementa nosaukums latviešu valodā vai aizgūts vārds no angļu valodas, kam vārda izskaņu maina uz -īds.
Piemērs:
Al3+I13 alumīnija jodīds: pirmā elementa nosaukums netiek mainīts, taču otrā elementa nosaukumam (jods) tiek vārda galotne nomainīta ar izskaņu - īds, tā iegūstot nosaukumu: alumīnija jodīds.
 
Li1+2O2 litija oksīds: pirmā elementa nosaukums netiek mainīts, taču otrā elementa nosaukums latviski ir skābeklis. Lai iegūtu labskanīgāku nosaukumu, var lietot angļu valodas vārdu "oxygen" un kā izskaņu pievienot galotni -īds, iegūstot nosaukumu: litija oksīds.
Ja ķīmiskajam elementam var būt vairākas oksidēšanas pakāpes, tad oksidēšanas pakāpi norāda iekavās aiz elementa, rakstot to ar romiešu cipariem.
 
S6+O23 - sēra (VI) oksīds
 
S4+O22 - sēra (IV) oksīds