Pasaules derīgo izrakteņu karte
Pasaulē vieni no svarīgākajiem ir enerģētiskie derīgie izrakteņi un metālu rūdas
Derīgos izrakteņus, kas tiek vai var tikt izmantoti enerģijas iegūšanai, sauc par enerģētiskajiem derīgajiem izrakteņiem.
Enerģētiskie derīgie izrakteņi ir akmeņogles, brūnogles, antracīts, nafta, dabasgāze, degslāneklis, kūdra. No tiem kūdra ir atjaunīgs izsmeļamais resurss, bet pārējie - izsmeļamie neatjaunīgie resursi. Derīgie izrakteņi uz Zemeslodes ir izvietoti nevienmērīgi. Ir valstis ar milzīgiem derīgo izrakteņu krājumiem (ASV, Kanāda, Krievija) un ir valstis, kur to ir ļoti maz (Japāna). Dažkārt derīgos izrakteņus iegūst vienā valstī, bet patērē citā.
Dabas resursu ieguvējvalsts ir valsts, kurā attiecīgais dabas resurss tiek iegūts.
Dabas resursu patērētājvalsts ir valsts, kurā attīecīgais dabas resurss plaši tiek izmantots valsts saimniecībā.
Viens no galvenajiem enerģijas avotiem ir nafta.
Naftas ieguve
Tā ir atklāta visos kontinentos, kā arī okeānos un jūrās.Vislielākie naftas krājumi ir:
1) Venecuēlā,
2) Sauda Arābijā,
3) Kanādā,
4) Irānā,
5) Irākā.
Nafta ir viegli transportējama ar tankkuģiem vai pa naftas caurulvadiem, tādēļ to pārsvarā pārstrādā patērētājvalstīs. Visvairāk iegūst un patērē naftu - ASV, bet visvairāk eksportē - Sauda Arābija.
Naftu izmanto: degvielas un smērvielu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, enerģijas ražošanā, apkurē, u.c. No nafas ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, dažādas gumijas, degvielu, eļlas, parafīnus, mazutu un citus izstrādājumus.
Svarīgs enerģēiskais resurss ir dabasgāze. Tā atrodama gan dabasgāzes iegulās, gan naftas baseinos virs naftas. Lielākie dabasgāzes krājumi ir:
1) Krievijā,
2) Irānā,
3) Katarā,
4) ASV,
5) Sauda Arābijā.
Gāzi iegūst tik daudz cik patērē, jo to uzglabājot rodas zudumi. Dabasgāzi uz patērētājvastīm transportē ar tankkuģiem sašķidrinātā veidā vai pa cauruļvadiem. Vislielākā dabasgāzes ieguvējvalsts un arī patērētājvalsts ir ASV. Patērētājvalstis gāzi uzglabā speciāli ierīkotās pazemes krātuvēs. Latvijā dabasgāzi uzglabā Inčukalnā.
Dabasgāzi izmanto rūpniecībā, mājsaimniecībā, elektroenerģijas ražōšanā, paalpojumu nozarē, u.c. Salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem, dabasgāze rada mazāk kaitīgo izmešu.
Savu nozīmi nav zaudējušas ogles.
Ogļu ieguve karjerā
To krājumi izvietoti ļoti nevienmērīgi. Lielākie ogļu krājumi ir:
1) ASV,
2) Krievijā,
3) Austrālijā
4) Ķīnā,
5) Indijā.
Ogles iegūst vairāk nekā 50 valstīs. Pārsvarā tās patērē pašas ieguvējvalstis, bet daļu ved uz patērētājvalstīm, jo akmeņogles ir viegli transportēt un uzglabāt. Lielākā ogļu ieguvējvalsts un patērētājvalsts ir Ķīna.
Nozīmīgas ir melno un krāsaino metālu rūdas. Nozīmīgākais metāls ir dzelzs. Tas ir 2. izplatītākais metāls, kuru iegūst no dažādiem minerāliem. Lielākie dzelzs rūdas krājumi ir Austrālijā, Brazīlijā, Krievijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Indijā. Lielākā dzelzs rūdas ieguvējvalsts un pārstrādātājvalsts ir Ķīna. Pārstrādājot rūdu iegūst čugunu, tēraudu un dažādus sakausējumus. Dzelzs rūdai pievienojot citus metālus, uzlabojas uzlabojas iegūto materiālu īpašības.
No krāsainajiem metāliem cilvēki visvairāk izmanto alumīniju. Tas ir visizplatītākis metāls, kuru iegūst no boksītiem. Lielākie šīs rūdas krājumi ir Gvinejā, Australijā, Vjetnamā, Brzīlijā, Jamaikā un Indonēzijā. Boksītu ieguves valstis ražo alumīnija oksīdu, kuru transportē uz valstīm, kur ir daudz elektroresursu, lai izkausētu alumīniju. Vislielākā ieguvējvalsts ir Austrālija, bet patērētājvalsts - Ķīna. Šo metālu izmanto lidmašīnu, dažādu trnsportlīdzekļu, būvkonstrukciju, elektroierīcu un elektropgāde iekārtu, iesaiņojuma ražōšanā.