Siltumapmaiņas procesā var mainīties ķermeņa vai vielas temperatūra, t.i. iekšējā enerģija. Ķermeņu iekšējās enerģijas izmaiņu izsaka siltuma daudzums. Šo siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarības:
 
Q=cm(t2t1), kur
\(Q\) — saņemtais vai atdotais siltuma daudzums, \(\mathrm{J}\)
\(c\) — vielas īpatnējā siltumietilpība, JkgK
\(m\) — ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\)
t2 — ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa beigās, \(\mathrm{°C}\)
t1 — ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa sākumā, \(\mathrm{°C}\)
 
Ja aprēķinu rezultātā iegūts negatīvs rezultāts — tas nozīmē vienīgi to, ka ķermenis siltumu atdevis!
 
Tā kā viens Celsija grāds ir skaitliski vienāds ar vienu Kelvina grādu \(\mathrm{1\ °C = 1\ K}\), tad līdzīgu sakarību var izmantot, ja temperatūras dotas Kelvina grādos T1,T2:
Q=cmT2T1
 
Ja siltumapmaiņas procesā zināms, par cik grādiem izmainījās ķermeņa temperatūra \(Δt\) vai \(ΔT\), bez informācijas par sākuma vai beigu temperatūrām, tad siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarībām:
 
Q=cmΔt vai Q=cmΔT, kur
\(c\) — ķermeņa vielas īpatnējā siltumietilpība, JkgK
\(m\) — ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\).
 
Ja ķermeņa iekšējo enerģiju palielina, sadedzinot kurināmo, ķermeņa saņemtā siltuma daudzuma aprēķināšanai var izmantot formulu:
 
Q=qm, kur
\(q\) — kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums, Jkg
\(m\) — kurināmā masa, \(\mathrm{kg}\)
\(Q\) — ķermeņa saņemtais siltuma daudzums, \(\mathrm{J}\).