Mēs ikdienā bieži dzirdam par cilvēkiem, kurus uzskatām par ievērojamiem, slaveniem, zināmiem vietējā sabiedrībā, novadā vai valstī. Tie parasti ir cilvēki, kuri ar savu darbu vai rīcību guvuši atzinību no apkārtējiem. Bieži vien šādus cilvēkus mēs saucam par personībām.
Personība ir cilvēka iekšējā būtība, kas nosaka, kā cilvēks domā, jūt, uzvedas un mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli.
Piedzimstot mēs visi esam vienādi savā būtībā, taču dzīves laikā kļūstam par atšķirīgām personībām.
Personību raksturo galvenās iezīmes un īpašības:
- pieklājīga, sabiedrībai atbilstoša uzvedība,
- sabiedriskums - patīk būt kopā ar citiem,
- labprāt iegūst jaunu pieredzi,
- spēj kontrolēt savas emocijas,
- cilvēki ir interesēti jaunām idejām,
- ir radoši domājoši,
- piekāpīgi, draudzīgi un viegli sadarbojas ar citiem,
- ir atbildīgi,
- labi organizē, plāno savu laiku u. c.
Personības veidošanos ietekmē ne tikai pats cilvēks. Apskati attēlu!
Personība kļūst zināma, paveicot kaut ko nozīmīgu ne tikai sev, bet arī sabiedrībai. Personība spēj iedvesmot citus labākiem darbiem.
Kur tu vari iegūt informāciju par ievērojamām personībām?
1. Muzejs ir zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
Šeit, Latvijas Muzeju biedrības mājas lapā, tu vari atrast informāciju par muzejiem Latvijā. Ieraksti meklējamā muzeja nosaukumu vai, izmantojot detalizēto meklēšanu, izvēlies tēmu, par ko ir muzejs.
2. Bibliotēka ir iestāde, kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
Viena no lielākajām bibliotēkām ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas atrodas Rīgā. Tā ir universāla zinātniska bibliotēka, kas dibināta 1919.gada 29. augustā. Tās pirmais vadītājs bija ievērojams bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš.
Šeit tu vari atrast sev tuvāko bibliotēku.
3. Arhīvs - ir valsts vai privāta dokumentu krātuve, kurā glabā, apstrādā dokumentus un izsniedz ziņas uz šo dokumentu pamata.
Rīgā atrodas lielākais Latvijas Valsts arhīvs. Tajā glabājas Latvijas valsts, pašvaldību iestāžu, tiesu, prokuratūru un citu institūciju dokumenti.
Latvijas Valsts arhīvs nodrošina par Latvijas vēsturi (no 1940. gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu.
Šeit tu vari atast informāciju par Latvijas Valsts arhīvu, kura datubāzē var meklēt sev nepieciešamo informāciju.
Informācijas ieguves avoti var būt dažādi.
Personība var būt zināma vietējā sabiedrībā (nelielai cilvēku grupai), novadā un valstī.
Latvijā ir daudz pazīstamu personību ikvienā novadā. Mūsu valstī viena no zināmākajām personībām ir valsts prezidents. Laikam ritot, arī valsts prezidenti ir mainījušies, tomēr katra devums ir vērtīgs Latvijas valstij.
Iepazīsties ar Latvijas prezidentiem. Apskati laika līniju, kurā prezenti ir valdīšanas secībā.
Tev jāzina, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijā no 1940. gada līdz 1945. gadam un pēc tā, līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā, Latvija bija okupēta, un tikai 1993. gadā Latvijā atkal ievēlēja prezidentu.
Latvijas valsts prezidenti nāk no dažādiem Latvijas novadiem un arī no galvaspilsētas Rīgas. Apskati karti.
No Zemgales nāk četri Latvijas Valsts prezidenti - Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis.
No Vidzemes nāk divi Latvijas Valsts prezidenti - Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Tev jāzina, ka Raimonds Vējonis ir dzimis Pleskavas apgabalā, Krievijā, tomēr uzaudzis Madonas rajona Sarkaņu pagastā. No galvaspilsētas Rīgas nāk četri valsts prezidenti - Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Egils Levits. Savukārt, Edgara Rinkēviča dzimtā puse ir Jūrmala. Rīga un Jūrmala iekļaujas Vidzemes apgabalā.
Iepazīsti trīs Latvijas Valsts prezidentu biogrāfijas!
Biogrāfija ir hronoloģisks cilvēka dzīves un darbības apraksts.
Jānis Čakste
- Latvijas Valsts pirmais prezidents no 1922. gada līdz 1927. gadam.
- Viņa uzdevumos ietilpa nesen dibinātās Latvijas reprezentācija (valsts popularizēšana, prestiža celšana).
- Jānis Čakste aktīvi darbojās arī visas Latvijas sabiedrības apvienošanā.
- Prata uzklausīt cilvēkus ar dažādiem uzskatiem, veicināt viņu saprašanos. Tas bija svarīgi jaunajā demokrātiskajā valstī.
Demokrātiska valsts - valsts, kurā vara pieder tautai. Tajā iedzīvotāji iet uz vēlēšanām, ievēl valsts parlamentu (Latvijā - Saeimu), tiek ievērotas cilvēktiesības, ir iespēja brīvi izteikt savu viedokli utt. Demokrātijas svarīgākie principi ir brīvība, vienlīdzība, likuma ievērošana un cilvēktiesības.
Vaira Vīķe-Freiberga
- Latvijas Valsts prezidente no 1999. gada līdz 2007. gadam.
- Viņai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā.
- Prata iedvesmot cilvēkus un celt latviešu tautas pašapziņu.
- Bija pirmā sieviete valsts prezidenta amatā. Tas iedrošināja citas sievietes aktīvāk iesaistīties valsts dzīvē (politikā).
Egils Levits
- Latvijas Valsts prezidents no 2019. gada līdz 2023. gadam.
- 1990. gadā piedalījās Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādē. Atceries, Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācija tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.
- Pirms prezidenta amata viņš bija pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā.
- Rosināja pieņemt likumus, kas stiprina kultūrvēsturisko novadu (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas) nozīmi.
Ar visiem bijušajiem prezidentiem vari iepazīties šeit.
Par šībrīža prezidentu vari uzzināt šeit.