Teksts mūsos var rosināt dažādas emocijas un veidot personisko attieksmi. Tā veidojas teksta noskaņa. Tā var būt skumja, noslēpumaina, jautra, rotaļīga, bailīga u.c.
Teksta noskaņu veido autora izvēlētie vārdi un teikumu savstarpējais saistījums tekstā.
Autors savas pārdomas, piedzīvojumus vai domas var izklāstīt vēstījumā.
Teksta noskaņu veido autora izvēlētie vārdi un teikumu savstarpējais saistījums tekstā.
Piemērs:
Meitenes skumīgi vēroja lielās lietus lāses aiz loga.
Meitenes priecīgi klausījās kā lietus lāses sitas uz palodzes.
Meitenes priecīgi klausījās kā lietus lāses sitas uz palodzes.
Vēstījums ir secīgs stāstījums par kādu notikumu.
Svarīgi!
Ievads atspoguļo informāciju par notikuma vietu, laiku, galveno varoni.
Galvenajā daļā tiek aprakstīts notikums, kas saistīts ar galveno varoni.
Nobeigumā raksta atrisinājumu un savu attieksmi par notikumiem.
Galvenajā daļā tiek aprakstīts notikums, kas saistīts ar galveno varoni.
Nobeigumā raksta atrisinājumu un savu attieksmi par notikumiem.
Vēstījuma veidošanā var izmantot domu karti.
Domu karte ir teksta vizuāls atspoguļojums, kas palīdz veidot saistītu tekstu.
Viens no vēstījuma veidiem ir humoristisks notikums. Tajā atspoguļots kāds jautrs, smieklīgs notikums, kas lasītājam rada pozitīvas emocijas.
Izmantojot domu karti var veidot plānu.
Plāns ir secīgs notikumu izklāsts, kas palīdz veidot saistītu tekstu.
Piemērs:
1. Slinkais runcis.
2. Peksis kļūst par makškernieku.
3. Peles izjoko Peksi.
2. Peksis kļūst par makškernieku.
3. Peles izjoko Peksi.
Reiz kādā lauku ciematā dzīvoja ļoti slinks runcis vārdā Peksis. Viņam ļoti nepatika skraidīt un ķert peles, tomēr saimniekiem mērs bija pilns, un viņs runci izdzina ārā.
Runcim Peksim nekas cits neatlika kā iet medībās. Tā kā Peksis ir slinkākais no visiem kaķiem, viņam nācās izdomāt dažādas viltības. Runcis mēģināja sarunāt, lai citi ciema kaķi viņa vietā noķer kādu pelīti. Nekas neizdevās. Eh! Nāksies pašam strādāt. Viņš nolēma kļūt par peļu makšķernieku. Sagatavojis sev izcilu makšķeri, viņš kā kārtīgs makšķernieks sēdēja un gaidīja. Tā pagāja trīs dienas. Ceturtajā dienā pat pelēm bija apnicis slinkais runcis. Tās nolēma izjokot slinko runci.
Peles sasēja makšķeri trīs mezglos tā, ka runcis sapinās un guļot noripoja tieši upes ūdenī. Peksis bija slapjš no ausīm līdz pat astes galiņam. Ak, cik peles gardi smējās!