PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Kas ir vieglāks - kilograms ķieģeļu vai kilograms vates? Protams, ka abi sver vienādi - vienu kilogramu. Bet kas aizņems vairāk vietas? Vate aizņems vairāk vietas, jo tai ir mazāks blīvums.
Viena no vielu īpašībām ir blīvums. Tas parāda, cik liela masa ir vienā tilpuma vienībā. Jo vairāk vielas "ietilpst" noteiktā tilpumā, jo tā ir blīvāka. Piemēram, ja vilciena vagonā ar noteiktu tilpumu rīta stundā ir daudz pasažieru, bet dienas vidū - maz, tad blīvums atšķirsies. Var teikt, ka no rīta cilvēki bija daudz blīvāk izvietojušies, bet dienā - mazāk blīvi.
Ļoti viegla viela ir, piemēram, hēlijs, ko var pildīt balonos un tie paceļas gaisā. Smaga viela ir, piemēram, svins, no kā var gatavot atsvarus, lai makšķeres āķis iegrimtu ūdenī. Dažādu vielu blīvumu visvieglāk salīdzināt, ja kāda ķermeņa tilpums ir vienāds. Piemēram, attēlā redzami trīs kubi, kuriem ir vienāds tilpums, bet atšķirīga masa un materiāls.
Blīvums - lielums, kas parāda, cik liela masa ir vienai tilpuma vienībai.
Attēlā redzamā pludmales bumba, futbola bumba un boulinga bumba ir vienāda tilpuma, bet to masa atšķirīga. Tā kā blīvums raksturo vienas tilpuma vienības masu, tad tās var salīdzināt. Pludmales bumbas blīvums ir vismazākais, bet boulinga bumbas blīvums - vislielākais.
Ja mēs varētu saskatīt vielu daļiņas, tad redzētu, ka blīvākos materiālos daļiņas atrodas cieši viena pie otras, bet mazāk blīvos – retāk. Jo daļiņas ir lielākas un ciešāk sakārtotas, jo viela ir smagāka.
Kāpēc priekšmeti peld vai grimst? Blīvums ir viena no īpašībām, kas ļauj skaidrot, kāpēc daži priekšmeti peld, bet citi grimst. Korķa blīvums ir mazāks nekā ūdens, tāpēc tas peld. Metāls grimst, jo tā blīvums ir lielāks. Jo mazāks blīvums, jo vieglāks materiāls, un tas traukā būs virspusē.
Arī šķidrumiem ir blīvums. Piemēram, ja traukā ielej ūdeni un eļļu, tad eļļa paliks virspusē, jo tā ir mazāk blīva nekā ūdens.
