1. Kas ir atkritumi un kā tie rodas?

Ikdienā katrs cilvēks izmanto dažādas lietas un produktus, lai apmierinātu savas vajadzības – ēst, dzert, ģērbties, pārvietoties utt. Lai saražotu šīs lietas, tiek izmantoti dabas resursi. Pēc lietošanas daļa no šiem resursiem vai to iepakojuma kļūst lieka – tā rodas atkritumi.

Visbiežāk atkritumi veidojas no dažādām nevajadzīgām priekšmetu daļām, produktu iepakojumiem, pārtikas produktu atliekām, nolietotām lietā utt.

 

 

Dažādos pētījumos analizēts, cik daudz atkritumus vidēji gadā saražo viens pasaules iedzīvotājs. Ik gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 2 miljardi tonnu atkritumu. Tas ir tikpat daudz, cik sver 20 miljoni zilie vaļi! Savukārt Latvijā 2020. gadā tika radīti 1,45 miljoni tonnu sadzīves atkritumu, bet Eiropas Savienībā viens iedzīvotājs gadā rada vidēji līdz 500 kilogramiem sadzīves atkritumu.

 

 

 

Aplūkojot attēlu ar ģimenes iepirkumu maisu, redzams, ka atkritumos nonāk dažādi iepakojumi – maizes, piena, brokastu pārslu kārbas, konservu bundžas, banānu mizas un citi priekšmeti.

 

 

 

Atkritumu daudzumu iespējams samazināt, ja vairākas reizes izmanto vienu un to pašu iepakojumu (pudeles, papīra kastes, skārda bundžas u.t.t.) vai izmantojot iepakojumus, kas īpaši ražoti tam, lai tos izmantotu atkārtoti. Dodoties uz veikalu, iepirkumi jāievieto auduma maisiņā, kuru iespējams izmantot atkārtoti. Atkritumus, kuri rodas no dažādiem augļiem un dārzeņiem (mizas, sēklas u.t.t.) iespējams kompostrēt jeb atstāt dabā sapūšanai. Izveidotais komposts (dabīgā atkritumu iznīcināšana) var būt noderīgs, lai barotu piemājas dārzā augošos augus.

 

  

 

Kopš 2022. gada Latvijā darbojas depozīta sistēma.
Tas nozīmē, ka pērkot dzērienu plastmasas vai stikla pudelē, vai alumīnija bundžā, jāmaksā papildu 10 centi. Kad iepakojums iztukšots, to var nodot depozīta punktā un atgūt savus 10 centus. Pudeles un bundžas tiek pārstrādātas, lai no tām izgatavotu jaunas. Tādā veidā tiek taupīti dabas resursi un samazinās atkritumu daudzums.