Tonalitāte ir noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
Gamma ir pēc kārtas sarindotas skaņas:
  • Do mažors sākas un beidzas ar noti Do (ar pirmo pakāpi);
  • Sol mažors sākas un beidzas ar noti Sol (ar pirmo pakāpi). 
Do mažors
Tonika ir gammas pirmā pakāpe, Do mažorā tā ir nots Do.
Tonikas trijskanis ir gammas pirmā, trešā un piektā pakāpe: Do mažorā notis do – mi – sol.
Pakāpes var pierakstīt gan ar romiešu, gan arābu cipariem. 
 
Tonikas trijskanis:
 
Reinis_10092025_Do_trijskanis-1.png
 
 
Do mažora gamma augšupejošā virzienā:
 
Reinis_10092025_Do_maz-1.png
 
 
Do mažora gamma lejupejošā virzienā:
 
Reinis_14092025_Do maz lejup-1.png
 
 
Noturīgās pakāpes ir trijskaņa skaņas: do – mi – sol – do' jeb I – III – V – I' jeb 1 – 3 – 5 1' pakāpe.
Pārējās ir nenoturīgās pakāpes: re – fa – la – si jeb II – IV – VI – VII jeb 2 – 4 – 6 – 7 pakāpe.
 
Pie nošu atslēgas (vijoles atslēgas) Do mažorā nav neviena alterācijas zīme.
 
Reinis_14092025_Do_alter-1-2.png
 
Alterācijas zīmes, kas nepieciešamas gammām, raksta pēc nošu atslēgas, bet pirms taktsmēra.
 
Sol mažors
Tonika ir gammas pirmā pakāpe, Sol mažorā tā ir nots Sol.
Tonikas trijskanis ir gammas pirmā, trešā un piektā pakāpe: Sol mažorā notis sol – si – re.
Pakāpes var pierakstīt gan ar romiešu, gan arābu cipariem. 
 
Tonikas trijskanis:
 
Reinis_14092025_Sol_maz_trijskanis-1.png
 
 
Sol mažora gamma augšupejošā virzienā:
 
Reinis_14092025_Sol_maz_augsup_-1.png
 
 
Sol mažora gamma lejupejošā virzienā:
 
Reinis_14092025_Sol_maz_lejup-1.png
 
 
Noturīgās pakāpes ir trijskaņa skaņas: sol – si – re – sol' jeb I – III – V – I' jeb 1 – 3 – 5 – 1' pakāpe.
Pārējās ir nenoturīgās pakāpes: la – do – mi – fa# (fa diēz) jeb II – IV – VI – VII jeb 2 – 4 – 6 – 7 pakāpe.
 
Pie nošu atslēgas (vijoles atslēgas) Sol mažorā ir viena alterācijas zīme – fa# (fa diēz). 
 
Reinis_14092025_Sol_alter-2.png
 
Alterācijas zīmes, kas nepieciešamas gammām, raksta pēc nošu atslēgas, bet pirms taktsmēra.
 
Burtu notācija 
Nošu nosaukumus var pierakstīt arī burtu notācijākas nozīmē, ka tradicionālos nošu nosaukumus var pierakstīt ar burtiem. Visbiežāk burtu notāciju izmanto, lai veidotu dziesmu pavadījumus vai spēlējot dažādus mūzikas instrumentus, jo uz dažādiem mūzikas instrumentiem, piemēram, zvaniņiem vai metalofona konkrēta skaņa būs apzīmēta ar burtu.  
Burtu notācija — skaņu apzīmējums ar burtiem: C (zilbju notācijā – do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), A (la), H (si), B (si bemol); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is" (piemēram, fa#fis), par toni – "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, – "-es", par toni – "-eses".
Do mažors burtu notācijā:
 
Reinis_14092025_Do_maz_burtu notac-1.png
 
Sol mažors burtu notācijā:
 
Reinis_14092025_Sol_maz_burtu notac-1.png