STABULE
Stabule ir viens no biežāk sastopamajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Skaņa rodas, kad tajā pūš gaisu.
Stabules tiek veidotas no dažādiem materiāliem – koka, niedres, māla vai pat metāla.
Parastai stabulei ir septiņi caurumiņi – seši augšā un viens apakšā. Ar to var nospēlēt skaņu rindu (vairākas skaņas pēc kārtas), dažreiz pat vairākas oktāvas.
Stabule skan klusi un maigi, tāpēc to visbiežāk spēlēja ganos vai mājās, nevis dejās.
Tautas pasakās stabulei ir īpaša nozīme – tā tiek salīdzināta ar burvju instrumentu un spēlējot stabuli, var atklāt patiesību, saukt palīgus, savaldīt dzīvniekus vai likt cilvēkiem smieties, raudāt, dejot u.tml.
Stabules skanējums
KOKLE
Kokle ir viens no visvairāk godātajiem latviešu mūzikas instrumentiem. Tā ir senatnīga, īpaša un ar skaistu skaņu.
Tautas ticējumos kokli salīdzina ar dvēseli, un cilvēki uzskatīja, ka tā var būt no Dieva sūtīta.
Kokles spēlēšana bijusi saistīta ar senām tradīcijām un pat dažādiem rituāliem.
Tautasdziesmās kokle ir kā dziedošs koks, kurā mājo dvēsele, bet mitoloģijā kokles tiek sauktas par zelta koklēm un saistītas ar debesīm.
Kokles ir zināmas vairāk nekā 2000 gadus un senākais atradums ir no 1710. gada, un tas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Pirmā zināmā melodija pierakstīta 1891. gadā, bet skaņu ieraksti radušies ap 1930. gadu.
Koklēm ir brīvas stīgas, tās skan ļoti maigi un jūtīgi – gan priecīgi, gan skumji. Kokli var spēlēt gan vienkārši, gan radoši – tās piemērotas dažādiem noskaņojumiem.
Kokles no jauna atdzima folkloras kustībā, un to spēlēšana kļuva populāra.
Šodien kokle ir latviešu tautas simbols, kas palīdz izjust mūziku un paust emocijas.
Kokles skanējums
ĀŽRAGS
Āžrags ir mūzikas instruments, ko gatavo no āža raga.
Tam ir dobja un skaļa skaņa, kas labi atbalsojas tālumā. To bieži spēlēja laukos, ganos un pavasara vakaros, lai pavēstītu, piemēram, par precībām (kāzām).
Talkās to spēlēja, lai paziņotu, ka darbs izdarīts un āžragu parasti spēlēja viens pats, reti – kopā ar citiem.
Instrumentam bieži bija trīs caurumiņi, un tas skanēja zemu un spēcīgi. Spēlējot, pirksti ātri aizsedz un atsedz caurumus, radot īpašu skaņu, ko sauc par trillināšanu.
Āžraga skanējums
TRĪDEKSNIS
Eglīte, puškaitis un trīdeksnis ir senie skaņu rīki, ko izmantoja kāzās un dziedāšanā, lai radītu ritmu un troksni.
Tie bija koka kāti, kas rotāti ar spalvām, lentītēm, dažādiem zvārguļiem un zvaniņiem. Dziedātāji šos instrumentus purināja vai spēlēja piesitot pa cietu priekšmetu, lai veidotu dziesmu pavadījumus.
Katrs savu instrumentu gatavoja citādāku un krāšņāku, un ar dažādiem rotājumiem. Dažkārt koka kātā bija arī svilpīte, ar ko pasvilpa dziesmas beigās.
Piemēram, ķekatās eglītes bija pat cilvēka augumā un rotātas ar piparkūkām un kliņģerīšiem.
Nosaukumi cēlušies no izskata un lietojuma:
- Eglīte – no egles koka.
- Puškaitis – ar pušķiem un rotājumiem.
-
Trīdeksnis – no vārda tridināt (purināt), jo rada džinkstošu skaņu.
BUNDZIŅAS
Bundziņas (tiek sauktas arī par rāmja bungām) ir tautas mūzikas instruments, ar kuru rada un izpilda ritma pavadījumu.
Bundziņas bieži izmantoja kāzās, talkās, vakarēšanās un dejās, kopā ar citiem instrumentiem – piemēram, vijoli un dūdām.
Bundziņas tur rokā un spēlē ar plaukstu vai kociņu, radot ritmu dziesmai vai dejai. Bundziņas taisa no koka rāmja un dzīvnieku ādas. Dažkārt rāmis bija no sieta, tāpēc instrumentu sauca arī par sietiņu.
-
Latgalē bundziņu sauc par bubynu (vārds aizgūts no austrumslāviem).
-
Zemgalē dainās atrodams līdzīgs vārds – baubens.
Bundziņas skanējums
Atsauce:
Fotogrāfs Aleksandrs Okonovs, tautasmuzikasinstrumenti.lv
Martine Mussies "Maiden Lane" on my "stabule" – Latvian fipple flute, youtube.com
Tautas mūzikas instrumenti "Velc, pelīte, saldu miegu", youtube.com
Baltic folk "Ožragio melodija – Goat's horn folk melody", youtube.com
Latvijas Nacionālais kultūras centrs "Latgales bubyna – rāmja bundziņu – spēles tradīcija", youtube.com