Dziesmu un deju svētki ir neatņemama Latvijas kultūras mantojuma daļa.
Ikvienam cilvēkam ir iespēja tajos piedalīties, tā kopjot un uzturot Dziesmu un deju svētku
tradīciju.
tradīciju.
1. attēls - Mežaparka Lielā estrāde "Sidraba birzs"
2. attēls - Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens
Kas ir Dziesmu un deju svētki?
Dziesmu un deju svētki ir vieni no svarīgākajiem Latvijas kultūras notikumiem. Tie pulcē tūkstošiem dziedātāju, dejotāju, mūziķu un citu māksliniecisko kolektīvu dalībnieku no visas Latvijas un arī no citām valstīm. Svētki palīdz saglabāt latviešu tradīcijas, kultūru un valodu.
Kā radās Dziesmu un deju svētki?
Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1873. gadā Rīgā. Tajos piedalījās apmēram 1000 dziedātāju. Mūsdienās svētkos piedalās jau aptuveni 40 000 dalībnieku.
Kā gatavojas svētkiem?
Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Gatavošanās ilgst vairākus gadus. Kolektīvi regulāri apmeklē mēģinājumus, mācās repertuāru, piedalās skatēs, konkursos, koncertos un semināros. Tikai pēc veiksmīgas sagatavošanās kolektīvi var piedalīties svētkos.
Kur notiek Dziesmu un deju svētki?
Svētku pasākumi notiek dažādās vietās Rīgā, taču galvenās norises vietas ir:
- Mežaparka Lielā estrāde (Sidraba birzs) - šeit notiek lielie koru koncerti.
- Daugavas stadions - šeit notiek deju lieluzvedumi.
Svētku laikā arī citas Rīgas vietas tiek īpaši izrotātas, uzstādītas skatuves un lielie ekrāni, lai svētkus varētu baudīt pēc iespējas vairāk cilvēku.
Dziesmu un deju svētku vērtības
Tradīcija
Dziesmu un deju svētki ir sena latviešu tradīcija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tā palīdz saglabāt mūsu kultūru, valodu un piederības sajūtu Latvijai.
Līdzdarbība
Svētki ir kopīgs darbs. Tajos piedalās ne tikai dziedātāji un dejotāji, bet arī diriģenti, skolotāji, vecāki, brīvprātīgie un skatītāji. Ikviens var būt daļa no svētkiem - dziedot līdzi, atbalstot dalībniekus vai palīdzot organizēt pasākumus.
Turpinājums
Pēc katriem Dziesmu un deju svētkiem sākas gatavošanās nākamajiem. Tradīcija turpinās, jo bērni un jaunieši mācās dziedāt un dejot, lai arī nākotnē piedalītos svētkos un saglabātu šo nozīmīgo Latvijas kultūras mantojumu.
Kāpēc Dziesmu un deju svētki ir īpaši?
Dziesmu un deju svētki vieno cilvēkus dažādās paaudzēs un palīdz stiprināt piederības sajūtu Latvijai. Tie ir nozīmīga latviešu kultūras tradīcija un simbols, kas pastāv jau vairāk nekā 150 gadus.
Starptautiskā nozīme
2003. gadā Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā, jo tā ir unikāla un nozīmīga visai pasaulei.
1. video - fragments no Dziesmu un deju svētku koncerta Mežaparkā
2. video - fragments no Dziesmu un deju svētku koncerta Daugavas stadionā
Daudzbalsība
Daudzbalsība ir mūzikas izpildījuma veids, kurā vienlaikus skan divas vai vairākas atšķirīgas melodijas jeb balsis. Katra balss dzied savu melodiju, bet kopā tās veido vienotu un skanīgu muzikālu skanējumu. Daudzbalsība ir raksturīga koru mūzikai un ir viena no nozīmīgākajām Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas iezīmēm.
Piemērs: Dziesmu svētku kopkorī vienlaikus dzied soprāni, alti, tenori un basi, veidojot bagātīgu un spēcīgu daudzbalsīgu skanējumu.
Atsauce:
1. attēls - Ingus Kruklitis / Shutterstock.com
2. attēls - Evija F. / Shutterstock.com
1. video - LSM info / Rīta un vakara dziesma | Koru lielkoncerts "Tīrums" / youtube.com
2. video - LSM info / Mēs uzkāpām kalniņā | Deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs" / youtube.com