Tonalitāte ir noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
Gamma ir pēc kārtas sarindotas skaņas: mi minors sākas un beidzas ar noti mi, ar pirmo pakāpi. Mi minors ir paralēlā tonalitāte Sol mažoram.
Tonika ir gammas pirmā pakāpe, mi minorā tā ir nots mi.
Tonikas trijskanis ir gammas pirmā, trešā un piektā pakāpe: mi minorā notis mi – sol – si.
Pakāpes var pierakstīt gan ar romiešu, gan arābu cipariem. 
 
Tonikas trijskanis:
 
Reinis_28072025_mi_tonikas trijskanis-1.png
 
 
mi minora gamma augšupejošā virzienā:
 
Reinis_28072025_mi_minors-1.png
 
 
mi minora gamma lejupejošā virzienā:
 
Reinis_31072025_mi_minors_lejup-1-1-1.png
 
 
Noturīgās pakāpes ir trijskaņa skaņas: mi – sol – si – mi' jeb I – III – V – I' jeb 1 – 3 – 5 pakāpe.
Pārējās ir nenoturīgās pakāpes: fa#– la – do – re jeb II – IV – VI – VII jeb 2 – 4 – 6 – 7 pakāpe.
 
Pie nošu atslēgas mi minorā ir viena alterācijas zīme – fa# (fa diez).
 
Reinis_28072025_fadiez-2.png
 
Alterācijas zīmes, kas nepieciešamas gammām, raksta pēc nošu atslēgas, bet pirms taktsmēra.
 
Nošu nosaukumus var pierakstīt arī burtu notācijākas nozīmē, ka tradicionālos nošu nosaukumus var pierakstīt ar burtiem. Visbiežāk burtu notāciju izmanto, lai veidotu dziesmu pavadījumus vai spēlējot dažādus mūzikas instrumentus, jo uz dažādiem mūzikas instrumentiem, piemēram, zvaniņiem vai metalafona konkrēta skaņa būs apzīmēta ar burtu. 
Burtu notācija - skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā – la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni – "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, – "-es", par toni – "-eses".
mi minors burtu notācijā:
 
Reinis_28072025_burtu notācija-1.png