Kamermūzika ir mūzika, ko spēlē neliels mūziķu sastāvs, piemēram, divi līdz pieci cilvēki. Kamermūzikas pirmsākumi meklējami apmēram 300 gadus senā pagātnē Eiropā. Kamermūzika bija domāta atskaņošanai mazās telpās, nevis lielās koncertzālēs. Katrs mūziķis spēlē savu partiju (instrumentu/notis), tāpēc viņiem jāstrādā kopā kā komandai. Kamermūziku sacerēja tādi pazīstami komponisti kā Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, bet Latvijā, piemēram, komponists Pēteris Vasks.
Dabas atainojums kamermūzikā var būt ļoti daudzveidīgs, piemēram, no vērojoši aprakstošā līdz pārdzīvojumu pilniem dabas tēliem, kuri sasaucas ar cilvēka jūtu pasauli.
Jēdzieni, termini:
- Kamermūzika (mūzika nelielam izpildītāju sastāvam — duetam, trio, kvartetam) ir ļoti nozīmīgs žanrs pasaules mūzikā. Kamermūziku vislabāk uztvert var tai atbilstošā vidē – nelielās telpās, muzejos, pilīs;
- Izpildītājsastāvs (izpildītājmākslnieki) — aktieris, dziedātajs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citā veidā izpilda kādu darbu vai priekšnesumu;
- Duets — skaņdarba divi izpildītāji;
- Trio — skaņdarba trīs izpildītāji;
- Kvartets — skaņdarba četri izpildītāji;
- Kvintets — skaņdarba pieci izpildītāji.
Biežāk sastopamie mūzikas instrumenti kamermūzikas sastāviem
Vijole
Vijole skan augsti, skaidri un emocionāli. Tā var spēlēt gan klusas, maigas melodijas, gan ātras un spraigas skaņas. Vijoles skaņa bieži atgādina cilvēka balsi.
Alts
Alta skanējums ir zemāks un siltāks nekā vijolei. Tā skaņa ir maiga, dziļa un bagātīga, bieži veido vidējo balsi stīgu ansamblī.
Čells
Čella skanējums ir dziļš, silts un samtaini bagātīgs. Tas var skanēt gan maigi un liriski, gan spēcīgi un dramatiski. Čells bieži atgādina cilvēka balsi, īpaši zemākos reģistros
Klavieres
Flīģelis
Pianīns
Klavierēm ir skaidrs un bagātīgs skanējums. Tās var skanēt gan klusu un maigi, gan skaļi un spēcīgi. Augstās notis skan gaiši, bet zemās – dziļi un silti.
Flauta
Flauta skan skaidri, maigi un gaiši. Tās skaņa ir gaisīga un plūstoša, līdzīga vēja plūsmai. Augstās notis skan spilgti, bet zemās – silti un klusi.
Oboja
Obojas skaņa ir silta, skaidra un nedaudz dūmakaina. Tā var skanēt gan klusi un maigi, gan skaļi un spēcīgi, līdzīgi kā cilvēka balss, kas var izteikt dažādas emocijas — prieku, skumjas vai mieru.
Klarnete
Klarnetes skaņa ir mīksta un apaļa, kā silta sega, un tā var būt gan priecīga, gan mierīga. Atšķirībā no obojas, klarnetes skanējums ir maigāks un gludāks.
Fagots
Fagota skaņa ir dziļa, tumša un siltāka nekā klarnetes vai obojas. Tā var būt gan smagnēja un nopietna, gan arī maigāka un izteiksmīga. Fagots bieži pievieno mūzikai dziļumu un noskaņu, un tā tembrs atgādina cilvēka zemo balsi.
Mežrags
Mežraga tembrālais skanējums ir silts, bagāts un nedaudz dūmakains. Tas var būt gan maigs un kluss, gan arī spēcīgs un varenīgs. Mežrags piešķir mūzikai dziļumu un majestātisku noskaņu.