Informācija — ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam. Informācijas uztveršanu sauc par informācijas iegūšanu.
Saziņā informācijas iegūšanai ir svarīga loma. Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Tā kā visu vajadzīgo informāciju cilvēks nespēj atcerēties, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, grāmatas, burtnīcas, audio un video kasetes, kompaktdiskus, enciklopēdijas, vietnes internetā u.c. Informāciju gūstam arī televīzijā, radio, bibliotēkā u.c.
Svarīgi!
Jāatceras, ka pietiekami ticamu vai oficiālu informāciju nevarēs sniegt tavs draugs vai draugi domubiedru grupā.
Arī internets ir ļoti noderīgs informācijas meklēšanai, bet ne vienīgais veids, kā iegūt precīzu un pareizu informāciju.
Piemērs:
Savam draugam var pajautāt par laika ziņām vai par kādas grāmatas autoru, taču šī informācija noteikti nebūs precīza. Lai uzzinātu grāmatas autoru vai tās mākslinieku, tev noteikti vajadzētu aiziet uz bibliotēku un šo grāmatu paņemt rokās, un visu izpētīt pašam. Protams, šādu informāciju var iegūt arī internetā – izdevniecību mājas lapās.
Arī laika vai sporta ziņas draugs varbūt ir kaut kur dzirdējis, bet viņš var kļūdīties un atstāstīt neprecīzi.
Vienmēr jācenšas kritiski izvērtēt, kurš avots var sniegt aktuālāko un pareizāko informāciju.
Lai labāk izprastu informācijas ieguves iespējas, kā orientēties svešā vietā, noskaties video!
Lai labāk izprastu jebkuru tekstu, kā arī to plānojot, svarīgi ir atrast atslēgas vārdus.
Atslēgvārds jeb atslēgas vārds ir valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta satura noteikšanai un meklēšanai.
Tie ļauj atrast pieturas punktus lasītā teksta atstāstījumam.
Soļi, kā tekstā atrast atslēgvārdus:
Pievērs uzmanību ilustrācijām, ja tādas ir! (Tās noteikti atspoguļos galveno.)
Pievērs uzmanību teksta virsrakstam! (Par ko ir teksts?)
Aplūko tekstu! (Ja tajā ir izcelti vārdi, visdrīzāk tie ir atslēgvārdi.)
Pārlasi tekstu, izlaižot mazsvarīgos vārdus! (Prievārdus, partikulas, saikļus, izsauksmes vārdus.)
Pievērs uzmanību vārdiem, kuri tekstā vairākkārt atkārtojas! (Tie noteikti ir atslēgvārdi.)
Nosaki, kuri vārdi izsaka teksta galveno domu! (Kādi ir fakti un argumenti?)
Pievērs uzmanību ilustrācijām, ja tādas ir! (Tās noteikti atspoguļos galveno.)
Pievērs uzmanību teksta virsrakstam! (Par ko ir teksts?)
Aplūko tekstu! (Ja tajā ir izcelti vārdi, visdrīzāk tie ir atslēgvārdi.)
Pārlasi tekstu, izlaižot mazsvarīgos vārdus! (Prievārdus, partikulas, saikļus, izsauksmes vārdus.)
Pievērs uzmanību vārdiem, kuri tekstā vairākkārt atkārtojas! (Tie noteikti ir atslēgvārdi.)
Nosaki, kuri vārdi izsaka teksta galveno domu! (Kādi ir fakti un argumenti?)
Katrs mūsu ikdienas solis ir saistīts ar elektroenerģijas izmantošanu. Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez elektroenerģijas. Gandrīz visām modernajām tehnoloģijām, kuras izmantojam ikdienā, nepieciešama ir elektroenerģija.
Šajā tekstā atslēgvārds ir elektroenerģija.
Šajā tekstā atslēgvārds ir elektroenerģija.
Tekstpratība — spēja izprast un veidot savu tekstu.
Izvirzot atšķirīgus lasīšanas mērķus,var izvēlēties arī atbilstošu lasīšanas stratēģiju – veidu, kā ātrāk, pilnvērtīgāk iegūt nepieciešamo informāciju.
Lasīšanas stratēģijas jeb paņēmieni:
Pārskatīšana — teksta ātra izlasīšana, uztverot to kopumā, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par tajā esošo informāciju, novērtējot tās turpmāko noderīgumu kādam mērķim (referāta sagatavošanai u.c.). Šāds lasīšanas paņēmiens ļauj informāciju iegūt, arī izlasot virsrakstu, nodaļu nosaukumus, atsevišķus teikumus rindkopās, paragrāfos.
Izmantojot pārskatīšanas paņēmienu, iespējams īsā laikā aptvert uzdevuma saturu, novērtēt tā lietderību, izvēlēties interesēm un vajadzībām atbilstošu lasāmvielu.
Caurskatīšana jeb caurlūkošana — ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā, uztverot tekstu, iegūtu vispārīgu informāciju, atrastu atsevišķas valodas vienības (vārdu, frāzi, teikumu) vai teksta fragmentu.
Ātras lasīšanas paņēmiens ("pa diagonāli"), ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
Detalizēta lasīšana — teksta lēna, rūpīga lasīšana ar mērķi uztvert, izprast un arī censties iegaumēt teksta saturu.
Noskaties video par lasīšanas nozīmīgumu!
Dezinformācija – nepatiesa informācija, izveidota un izplatīta ar mērķi kaitēt kādam cilvēkam, organizācijai, sabiedrības grupai vai pat valstij.
Viltus ziņa – izdomāta, nepatiesa informācija, kurai nav saistības ar realitāti.
Tā ir apzināti radīta melīga, maldinoša, nepatiesa informācija, kas pēc formas un satura atgādina žurnālistikā izmantotu jaunumu pasniegšanas veidu, radot iespaidu, ka tā ir sabiedriski nozīmīga, patiesa, faktos balstīta informācija.
Lai padarītu interneta telpu pēc iespējas uzticamāku un ierobežotu apzināti veidotas viltus informācijas izplatīšanos, ir svarīgi attīstīt paradumu pārbaudīt, pirms dalīties ar informāciju tālāk.
5 ieteikumi:
- Pievērs uzmanību virsrakstam!
- Saproti tematu!
- Pārbaudi informāciju!
- Pievērs uzmanību saitei, vietnei un domēna nosaukumam!
- Attiecīgi rīkojies, ja izrādās, ka informācija ir nepatiesa – nedalies ar to, ziņo par to sociālā tīkla administrācijai, brīdini draugus un paziņas!
Ja nav pārliecības par ziņas patiesumu, izpēti ieteikumus informācijas pārbaudīšanai vietnē drossinternets.lv!
Atsauce:
Pēc Anda Rožukalne. Viltus ziņas. – enciklopedija.lv