Parastās daļas ar saucējiem 10; 100; 1000; ... varam pierakstīt arī ar komatu. Šādi pierakstītas daļas saucam par decimāldaļām.
Lai apgūtu decimāldaļu reizināšanu, atkārto, kas ir decimāldaļas šeit.
Tāpat svarīgas ir šādas prasmes:
 
1. Divu skaitļu reizinājumu varam aprēķināt, pārveidojot decimāldaļas par parastajām daļām.
1.1. Decimāldaļas reizināšana ar veselu skaitli
Piemērs:
1,3⋅2
 
Decimāldaļu izsakām kā parastu daļu un reizinām daļu ar veselu skaitli. 
1310⋅2=13⋅210=2610
 
Ja rezultātu atstājam kā daļu, to saīsinām (skaitītāju un saucēju dalām ar \(2\)) un neīstu daļu izsakām kā jauktu skaitli. 
2610=263105=235
Atbilde: 1,3⋅2 \(=\) 235
Rezultātu \(\frac{26}{10}\) varam izteikt arī kā decimāldaļu \(2,6\). 
 
1.2. Decimāldaļas reizināšana ar decimāldaļu
Piemērs:
0,2⋅0,5
 
Decimāldaļas izsakām kā daļas. Reizinām daļu ar daļu.
210⋅510=2⋅510⋅10=10100
 
Ja rezultātu atstājam kā daļu, tā saīsinām (skaitītāju un saucēju dalām ar \(10\)). 
10110010=110
Atbilde: 0,2⋅0,5 \(=\) 110
Rezultātu \(\frac{1}{10}\) varam izteikt arī kā decimāldaļu \(0,1\). 
 
2. Divu skaitļu reizinājumu var aprēķināt, skaitļus reizinot kā veselus skaitļus.
Svarīgi!
Decimāldaļas rakstos reizina kā veselus skaitļus, neievērojot komatu. Pēc tam reizinājumā ar komatu atdala tik ciparu, cik to kopā ir abos reizinātājos aiz komata.
2.1. Decimāldaļas reizināšana ar veselu skaitli
Piemērs:
4,31⋅3
 
Skaitļus sareizinām rakstos kā veselus skaitļus \((431·3)\).
431⋅3¯1293
 
Lai iegūtu rezultātu, reizinājumā, skaitot no labās puses, ar komatu atdalām tik ciparu, cik to kopā ir abos reizinātājos aiz komata (\(2\)).
4,31⋅3¯12,93
 
Atbilde: 4,31⋅3 \(=\) 12,93
2.2. Decimāldaļas reizināšana ar decimāldaļu
Piemērs:
1,2⋅0,16 
 
Skaitļus sareizinām rakstos, kā veselus skaitļus \((12·16)\).
12⋅16¯7212¯192
 
Lai iegūtu rezultātu, reizinājumā, skaitot no labās puses, ar komatu atdalām tik ciparu, cik to kopā ir abos reizinātājos aiz komata (\(3\)).
1,2⋅0,16¯7212¯0,192
 
Atbilde: 1,2⋅0,16 \(=\) 0,192