Mūsdienās mēs bieži saskaramies ar dažādiem video. Tie varbūt kādu ziņu sižeti, interneta lietotāju vlogi, dziesmu klipi, reklāmas un filmas. Katra videomateriāla pamatā ir ļoti liels sagatavošanās darbs, pat ja video ilgst tikai dažas minūtes. Lai izveidotu labu videomateriālu konkrēta mērķa sasniegšanai, ir labi jāpārdomā katra detaļa - kadri, mūzika, kustība, teksts utt.
Videomateriāla veidošana sākas ar scenāriju, kurā tiek atrunāts sižets, personas, darbības, tēli, teksts, apkārtējā vide, fons utt. Pārdomāts scenārijs padara videomateriāla saturu sakarīgu, skatītājam saprotamu un tas pauž galveno video domu.
Kad scenārijs ir izveidots, var sākt filmēšanu, izmantojot dažādas digitālās ierīces. Filmēšana ir svarīgākais videomateriāla tapšanas process. Filmējot ir būtiski pieturēties iepriekš sarakstītam scenārijam, lai būtu pēc iespējas mazāk darba video pēcapstrādei.
Filmēšanas laikā īpaša uzmanība ir jāpievērš plānu jeb kadru izvēlei. Veiksmīga plānu izvēle ļauj akcentēt būtiskāko.
Filmēšanā parasti izmanto šādus plānus:
- supertuvplāns - ļoti tuvs kadrs, kurš rāda objekta nelielu daļu vai ļoti mazu objektu kopumā (piemēram, acis, ziedlapa, kukainis);
- tuvplāns - tuvs kadrs, kurš rāda objekta kādu atsevišķu daļu vai nelielu veselu objektu (piemēram, seja, rokas, putniņš);
- vidējais plāns - vidējs kadrs, kurš vērsts uz aktieri, veselu objektu vai notikumu apkārtējā vidē (piemēram, cilvēks uz ielas, pļavā, dzīvnieks mežā);
- kopplāns - pilns kadrs, kurš parāda objektu pilnībā un raksturo apkārtējo vidi, kurā notiek kāda darbība (piemēram, iela, kafejnīca);
- tālplāns - garš kadrs, kurā objekti tiek attēloti no liela attāluma (piemēram, debesis, jūra).
Nofilmējot visu vajadzīgo materiālu, to lejupielādē uz datora, pārskata un pārliecinās, ka tika nofilmēts viss scenārijā iekļautais, un nepieciešamības gadījumā uzfilmē atlikušos momentus. Kad viss nepieciešamais materiāls ir nofilmēts, var sākt to apstrādāt.
Tā kā filmēšana parasti notiek pa daļām, tad nākamais etaps būtu video montāža. Šajā etapā notiek video apgriešana un salīmēšana, kur tiek izgriezts viss liekais, kā arī ielīmēts vajadzīgais. Galvenais atcerēties, ka nedrīkst līmēt tālplānus kopā ar tuvplāniem, lai video neliktos saraustīts.
Kad video kadri ir salīmēti vajadzīgā secībā, var piedomāt arī par skaņas pievienošanu, kuras garumu piemēro attiecīgi video sižetam vai tā daļai. Skaņa ļauj akcentēt atsevišķus momentus, piedēvējot tiem attiecīgo noskaņu video skatīšanās laikā.
Lai video sižets piesaistītu lielāku uzmanību, var uzstādīt dažādus efektus, piemēram, filtrus, kameras kustības un klipu pārejas efektus vai telpiskus efektus. Galvenais, lai video būtu uztverams un vizuāli pievilcīgs.
Katrā video sižetā jābūt iekļautai informācijai par šo video (autors, filmētās personas, sponsori utt.). Šo informāciju parasti ievieto sākuma vai beigu titros, kurus attiecīgi var formatēt un animēt.