Darba resursi
Jēdzieni un atslēgvārdi
Nodarbinātais, ekonomiski aktīvie un neaktīvie iedzīvotāji, darba pieprasījums un piedāvājums.
Nodarbinātais ir jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā. Jaunieši var uzsākt darba attiecības no 15 gadu vecuma, bet maksimālais vecums mūsu valstī nav noteikts.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji — personas, kas piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji, kuri meklē darbu.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji — personas neatkarīgi no to vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kas nestrādā un nemeklē darbu (bērni, skolēni, studenti, pensionāri, mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi).

Tautsaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji — visi, kas strādā valsts iestādēs, privātajos uzņēmumos, sabiedriskajās vai reliģiskajās organizācijās vai veic individuālo darbu.
Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas ir bez darba, meklē darbu, ir gatavas strādāt. Daļa nestrādājošo ir reģistrēta kā bezdarbnieki. Nestrādājošo skaits ir lielāks par bezdarbnieku skaitu, jo daudzi nestrādājošie nereģistrējas kā bezdarbnieki, meklē darbu, nestājoties uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā.
Darba resursu pieprasījums
Darba pieprasījums ir darba daudzums, ko par attiecīgu darba samaksu grib un spēj nopirkt uzņēmumi vai valsts.
Darba resursi tiek pirkti ražošanas resursu tirgū. Darba resursus pērk uzņēmumi un arī valsts.
Ja kādā nozarē, piemēram, lauksaimniecībā, darba resursu pieprasījums samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad atbilde ir vienkārša – samazinājās pieprasījums pēc nozares produkcijas.
Tātad darba resursu pieprasījums ir pārsātināts, to nosaka tās preces pieprasījums, kuru ražo darbinieks. Jo lielāks ir preces pieprasījums, jo lielāks būs pieprasījums pēc strādniekiem, kas ražo šo preci.
Tātad darba resursu pieprasījums ir pārsātināts, to nosaka tās preces pieprasījums, kuru ražo darbinieks. Jo lielāks ir preces pieprasījums, jo lielāks būs pieprasījums pēc strādniekiem, kas ražo šo preci.
Patērētāji tērējot savu naudu, veicot pirkumus, nosaka, kur tiks nodarbināts darbinieks.
Darba resursu pieprasījums ir arī atkarīgs no tā, cik lielu pievienoto vērtību uzņēmumam var radīt katrs strādnieks. Uzņēmums parasti algos tādu darbinieku, kas spēj uzņēmumam radīt lielāku vērtību, lielāku gala produktu kā summu, kuru darbinieks saņems kā algu par sava darba izmantošanu.
Darbinieku pieprasījums ietekmē arī darba algu. Jo lielāka būs strādājošā darba alga, jo mazāku skaitu darbinieku uzņēmuma vadība gribēs algot – strādnieku pieprasījums būs mazāks. Šķiet, ka darbinieku pieprasījumu var palielināt samazinot darbinieku algas, taču tā dzīvē nenotiek, jo algai piemīt "sprūdrata" efekts.
Sprūdrats ir mehānisms, kas ļauj smagumu celt uz augšu, bet neļauj tam krist. Līdzīgi notiek ar algu – to var paaugstināt, bet mehānisms neļauj to samazināt.
Darba resursu piedāvājums
Darba resursu piedāvājums ir tas darba daudzums, kuru grib veikt strādnieki, lai iegūtu ienākumus.
Zināmā mērā darba piedāvājumu nosaka darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī, viņu veselības stāvoklis, valsts migrācijas politika.
Darba resursu piedāvājumu visbūtiskāk ietekmē:
-
Iedzīvotāju, jo īpaši darbspējīgo iedzīvotāju, skaits.
-
Darba alga. Jo lielāka būs alga, jo lielāks būs darba daudzums, kuru darbinieks būs ar mieru veikt, tātad jo lielāks būs darba piedāvājums.

Darba piedāvājuma līkne
Pastāv likumsakarība, ka, algai sasniedzot noteiktu līmeni, darba piedāvājums sāk samazināties. Tas notiek tāpēc, ka, nopelnot vairāk, darbinieki gribēs atpūsties, doties ceļojumā un strādāt mazāk. Pelnot vairāk, palielināsies brīvā laika alternatīvas izmaksas.
-
Dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū. Vasarā darba piedāvājums palielinās, jo piepelnīties grib daudzi vidusskolēni, studenti (viņi kļūst ekonomiski aktīvi).
-
Materiālās labklājības līmenis. Cilvēki ar zemāku labklājības līmeni darbu piedāvās vairāk.
- Migrācija. Latvijā 20. gs. 50.–80. gados iebrauca daudz cilvēku no PSRS republikām. 90. gados Latvijā iebrauca aptuveni 1000 ārvalstu kvalificētu darbinieku, kas ieguva darba atļauju. Citāda situācija ir mūsdienās, skatoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem. 2024. gadā Latvijā iebrauca 13,7 tūkstoši cilvēku – par 694 jeb 4,8 % mazāk nekā 2023. gadā. No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3,9 tūkstoši jeb 28,3 % iebraucēju. No ES kandidātvalstīm – 2,9 tūkstoši jeb 20,9 % iebraucēju, no tiem 2,7 tūkst. no Ukrainas. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,8 tūkst. jeb 20,7 %. No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības1 (NVS) valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3 tūkstoši jeb 21,6 % iebraucēju (par 17,5 % mazāk nekā 2023. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 2,1 tūkst. jeb 15,5 % no kopējā imigrantu skaita.
Ekonomiskās aktivitātes rādītāji
Par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti liecina divi rādītāji:
1. Ekonomiskās aktivitātes līmenis.
2. Nodarbinātības līmenis.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis — ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, kas ir izteikts procentos.
Nodarbinātības līmenis — nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā darbspējas vecumā, kas ir izteikts procentos.
Nodarbinātības līmenis — nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā darbspējas vecumā, kas ir izteikts procentos.
Nodarbinātības līmeņa aprēķināšanas formula
Atsauce:
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/22900-iedzivotaju-skaita-izmainas