Tematā lietoti jēdzieni.
Absolūtā nulle — teorētiski viszemākā iespējamā temperatūra \(-273,15\ \mathrm{°C}\).
Ķermeņa iekšējā enerģija — visu ķermeņa molekulu kinētisko un potenciālo enerģiju summa.
Siltumkustība — ķermeņa molekulu haotisko kustību sauc par siltumkustību, jo molekulu kustības ātrums ir atkarīgs no temperatūras.
Siltuma apmaiņa. Nonākot ciešā saskarē ķermeņiem ar atšķirīgām temperatūrām, starp tiem notiek siltumapmaiņa — process, kurā viens ķermenis atdod, bet otrs iegūst enerģiju siltuma veidā. Šo enerģiju sauc par siltuma daudzumu.
Siltuma daudzums. Enerģiju, ko ķermenis atdod atdziestot vai saņem sasilstot, sauc par siltuma daudzumu. Apzīmē ar \(Q\) un mēra enerģijas vienībās \(\mathrm{J}\).
Siltuma pārneses veidi:
- siltumvadīšana — process, kurā siltums pārvietojas no siltākas vielas daļas uz aukstāku vielas daļu bez pašas vielas pārvietošanās telpā.
- konvekcija — siltuma pārneses veids šķidrumos un gāzēs, kur siltums tiek pārnests kopā ar vielas daļiņu plūsmu.
- siltuma starojums. Enerģiju pārnes infrasarkanā starojuma — elektromagnētisko viļņu veidā. Šo starojumu izstaro visi ķermeņi, kuru temperatūra ir augstāka par apkārtējās vides temperatūru.
Termodinamiskais līdzsvars — ja noteiktā telpas apgabalā nonāk ķermeņi ar dažādam temperatūrām, tad starp viņiem notiek siltuma apmaiņa, līdz temperatūras izlīdzinās un iestājas siltuma vai termodinamiskais līdzsvars. (No ledusskapja saldējamās kameras izņemts un virtuvē atstāts saldējums, automātā uzvārīta un telpā atstāta kafijas tase.)
Temperatūra — fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa daļiņu vidējo kinētisko enerģiju. No tā ir atkarīga ķermeņa sasiluma pakāpe. Temperatūras mērīšanai izmanto termometrus. Pastāv dažādas temperatūras skalas — piemēram, Celsija, Kelvina un Fārenheita skala.
- Celsija temperatūras skalā par pamatpunktiem ir izvēlēti ūdens sasalšanas (\(0\ \mathrm{°C}\)) un vārīšanās (\(100\ \mathrm{°C}\)) punkti pie normāla atmosfēras spiediena (\(760\ \mathrm{mm\ Hg}\)).
- Fārenheita temperatūras skalā par pamatpunktiem ir noteikti ūdens sasalšanas punkts (\(32\ \mathrm{°F}\)) un vārīšanās punkts (\(212\ \mathrm{°F}\)) normālā atmosfēras spiedienā.
- Kelvina temperatūras skala balstās uz absolūtās nulles (\(0\ \mathrm{K}\)) un ūdens trīskāršā punkta (\(-273,15\ \mathrm{°C}\)) vērtībām. Kelvina grāds \(1\ \mathrm{K}\) ir vienāds Celsija grādu \(1\ \mathrm{°C}\).
Vielas īpatnējā siltumietilpība — rāda, cik liels siltuma daudzums jāpievada \(1\ \mathrm{kg}\) vielas, lai tās temperatūru izmainītu par \(1\ \mathrm{K}\) (\(1\ \mathrm{°C} = 1\ \mathrm{K}\)). Apzīmē ar \(c\). Mērvienība .
Ķermeņa siltumietilpība — rāda, cik liels siltuma daudzums jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru izmainītu par \(1\ \mathrm{K}\). Apzīmē ar \(C\). Mērvienība .