Caur mākslu mēs varam atspoguļot savu iekšējo stāvokli — emocijas, domas, pārliecības un vērtības. Piemēram, tumšas krāsas var liecināt par depresīvām nosliecēm, bet ne vienmēr. Tikai mēs paši varam piešķirt savam mākslas darbam, tajā esošajiem elementiem un arī krāsām nozīmi — emocionālo nozīmi.
Emocionālais pārdzīvojums mākslas darbos ir individuāls, atkarīgs no mums katra paša personības un pieredzes. Kādam mākslas darbs izraisa prieku, citam — skumjas, sašutumu vai pārdomas.
Svarīgi!
Estētika (no grieķu valodas — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi. Tā ietver gan mākslas darbus, gan arī visu to, kas mums šķiet vizuāli vai emocionāli pievilcīgs.
Estētiskais pārdzīvojums — mākslas darbos ir saistīts ar skaistuma izjūtu, kā piemēram, formu, krāsu, kas rada patīkamas un aizraujošas emocijas. Tie var arī provocēt, šokēt vai izraisīt dziļas domas un jūtas, kas nav tikai saistītas ar skaistumu.
Emocionālais pārdzīvojums apskata un pēta, kas ir
Skaistums: pēta skaistuma izjūtu, kas izraisa sajūtu par kaut ko skaistu vai pievilcīgu.
Uztvere un jūtas: jūtas un emocijas, ko izraisa mākslas darbi vai estētiski pievilcīgi objekti.
Formas un proporcijas: aptver formu, proporciju, simetriju un to, kā šie elementi ietekmē mūsu uztveri par objektiem.
Vērtības: Mēģina noskaidrot kritērijus un vērtības, pētot, kāpēc kaut kas tiek uzskatīts par estētiski skaistu vai pievilcīgu.
Estētiskais un emocionālais pārdzīvojumu renesanses un baroka laika mākslā
Renesanses laikmetā: mākslinieki akcentēja harmoniju, proporciju un ideālu skaistumu. Mākslas darbos var redzēt dzīvīgu krāsu, precīzus proporcijas izmērus un detalizētas gleznas, kas var radīt pārsteigumu, ka pasaule, ko redzam ir pilna ar skaistumu un harmoniju.
Baroka laikmetā: izpaudās emocionālais spēks un kaislība, ko raksturo ar izteiksmīgu dramatiskumu un bagātīgu dekoru. Māksla izmantoja kontrastējošus elementus, lai izceltu spēku un kustīgumu, radot spēcīgas emocijas.
Mākslinieki kuru darbos ir uzskatāmi redzams emocionālais vai estētiskais pārdzīvojums
Edvarda Munka (1863–1944) viens no nozīmīgākajiem sniegumiem mākslā, kurā uzskatāmi ir atspoguļots emocionālais pārdzīvojums, ir gleznu cikls "Dzīve" (1893–1900), kas ietver četras tēmas: mīlestības pamošanās, mīlestības uzliesmojums un izdegšana, bailes no dzīves, nāve.
Bailes no dzīves pauž Munka slavenā glezna "Kliedziens" (1893), kurā redzams trausls jauneklis, kam sejā izceļas vienīgi bailēs ieplestās acis un izmisuma pilnā kliedzienā atvērtā mute.
1. attēls: "Kliedziens", Edvards Munks
Leonardo da Vinči (1452–1519) darbs "Monas Lizas smaids" staro cauri gadsimtiem, dodot enerģiju un iedvesmu. Leonardo da Vinči gleznotā “Mona Liza”, veidota pēc dievišķās proporcijas principiem.
2. attēls: "Monas Lizas del Džokondo portrets" Leonardo da Vinči
Pablo Pikaso (1881–1973) mākslai svarīga bija nevis naturālistiska realitāte, bet gan emocionāla izteiksmība un ekspresija (spēju izteikt vai nodot emocijas, sajūtas vai domas caur mākslas darbu, izmantojot, piemēram, glezniecību), tādēļ attēlojamie objekti tika pārveidoti — deformēti, vienkāršoti, izjaukti, savienoti ar citiem.
3. attēls: "Pablo Pikaso portrets" Huans Griss
Mākslas darbi, kuri pasaulē uzskatāmi par skaistuma etaloniem
Nefertiti ir kļuvusi par vienu no slavenākajām pasaules sievietēm un sievišķā skaistuma ikonu.
4. attēls: "Nefertiti krūšutēls"
Akts ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs darbs, kurā ar cilvēka kailķermeņa attēlojumu izsaka priekšstatu par skaisto, eksistences un jūtu neatkārtojamību.
5. attēls: “Ignudo”, Mikelandželo
Mikelandželo skulptūra "Dāvids", kas parāda detalizētību un kustības izteiksmi, sāpīgu skatu.
6. attēls: "Dāvids", Mikelandželo
Parīzes Notrdamas katedrāle, kas iespaidīga ar savu gotisko dizainu un arhitektūru.
7. attēls: Parīzes Notrdamas katedrāle
Skaistuma uztvere mākslā ir individuāla un atkarīga no kultūras. Kādam kaistums var izpausties kā dabas ainavas, citiem kā abstraktas formas un kustības. Māksla ir daudzveidīga un plaša, kurā katram var būt savs skatījums par skaistumu.
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, ko mākslinieki izmanto, lai paustu savas idejas, emocijas un sajūtas caur mākslas darbu.
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, ko mākslinieki izmanto, lai paustu savas idejas, emocijas un sajūtas caur mākslas darbu.
Krāsa: mākslas darbā rada noskaņu, izceļ svarīgus elementus vai veido konkrētu noskaņu. Krāsas var izpaust emocijas un atspoguļot mākslinieka redzējumu.
Forma un proporcija: lai radītu līdzsvaru, harmoniju.
Tekstūra: var piešķirt darbam faktūru un dziļumu.
Forma un proporcija: lai radītu līdzsvaru, harmoniju.
Tekstūra: var piešķirt darbam faktūru un dziļumu.
Līnija: mākslas darbā var norādīt uz kustību, formu vai sadalīt telpu.
Telpa un perspektīva: telpas dziļumu var radīt, izmantojot perspektīvas efektus.
Kontrasts un salīdzinājumi: Kontrasti un salīdzinājumi var uzsvērt atšķirības.