Baroka laikmeta raksturojums
Svarīgi!
Mākslas stilu, kas sekoja renesansei, dēvē par baroku. “Barokāls” nozīmē “absurds”. Tajā bija raksturīgs gaumes trūkums. Baroks izpaudās galvenokārt 17. gs. otrajā pusē, 18.gs. sākumā. Māksla bija raksturīga ar savu bagātību, kustību un emocionālo spēku.
Mākslas stila raksturīgās iezīmes
Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroka raksturīgākās iezīmes ir tieksme pēc grandiozā un monumentālā, formu plastiskums un dekoratīva greznība, krāšņums un ārējais spožums iet kopā ar trauksmainu emocionalitāti. Baroka gleznās, skulptūrās un arhitektūrā sastopami sarežģīti elementi, dramatisks gaismas un ēnas spēles un detalizētas ornamentācijas.
1. attēls: Baroka stila ornaments
Mākslā dominēja monumentālas dekoratīvas kompozīcijas ar reliģioziem un mitoloģiskiem sižetiem.
2. attēls: Griestu gleznojums baroka stilā
Glezniecībā baroka laikā mākslinieki veidoja mākslas darbus, kas bija bagātīgi, izsmalcināti, izmantojot daudzas detaļas, lai radītu iespaidu. Tika attēloja reliģiski notikumi, radīja maģiskas ainavas. Parādījās Freskas — gleznas, kas tiek uzklātas uz mitras apmetuma virsmas, kas parasti izgatavota no apdedzināta kūdra un māla maisījuma.
Viens no slavenākajiem baroka laika gleznotājiem ir Rembrants, kura darbos var redzēt spēcīgus kontrastus un dziļu emociju izpausmes.
Skulptūrā baroks tika raksturots ar dinamismu, kustības iespaidu un dramatisko izteiksmi. Bernīni bija viens no ievērojamākajiem baroka skulptoriem.
Arhitektūrā baroks raksturoja grandiozus un greznus ēku kompleksus, ar bagātīgu dekoru, izsmalcinātām detaļām un dramatiskiem elementiem.