3. Modernisma virzieni

 

 

Mākslas virziens postimpresionisms sekoja impresionisma periodam. Postimpresionisma pārstāvji virzījās uz eksperimentiem ar formu, struktūru un simbolismu. Mākslinieki izmantoja biezus krāsu klājienus cenšoties attēlot īstās dzīves tematiku, akcentējot ģeometriskās formas un formu deformāciju, tādējādi sniedzot ekspresīvu efektu, izmantojot nedabiskas un patvaļīgi izvēlētas krāsas. Postimpresionisti pievērsās formas un struktūras pētījumiem, izmantojot precīzas līnijas un skaidras kontūras. Postimpresionisti attēloja ainavas, izmantojot personīgu redzējumu un izceļot raksturīgus elementus, lai radītu individuālu un subjektīvu skatījumu. Postimpresionistus ietekmēja japāņu krāsainā grafika (estamps). Spilgtākais postipresionists ir minams Vinsents van Gogs.

 

 

 

 

Simbolisms kā virziens radās 19. gs. otrajā pusē, to pirmsākumi meklējami Viljama Bleika darbos. Simbolisms pievērsās cilvēku iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam un mītiskajam, nāvei un iznīcībai. Mākslinieki izpauda domas un jūtas, caur simboliem un metaforām.  Izcilākais mākslinieks minams šveicietis Arnolds Bēklins viņa darbs "Mirušo sala" rada mītisku un noslēpumainu atmosfēru, padarot to par piemēru simbolisma izpausmēm.

 

 

 

Abstrakcionisma mākslinieki atteicās attēlot konkrētus objektus, ainavas vai figūras, izvēloties izpausties caur abstraktām formām un telpu. Rakturīga daudzveidīga dažādu krāsu laukumu un līniju kombinācija. Ievērojamākais pārstāvis Vasilijs Kandinskis, kurš bija no aizsācējiem,  kas gleznoja darbus tīrā abstrakcionisma stilā. Abstrakcionisms piedāvāja māksliniekiem iespēju pilnībā izvairīties no konkrētu objektu attēlošanas un izteikties caur abstraktiem elementiem. Abstrakcionismam bija raksturīgi liela izmēra darbi, krāsas izsvaidīšana, izšļakstīšana, uzliešana gleznošanas procesā.

 

 

Ekspresionisms 

 

Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu, sāpes un emocijas. Viens no ekspresionisma pārstāvjiem Edvards Munks ir gleznotājs un grafiķis. Darbā "Kliedziens"uzskatāmi dominē trauksme un bezpalīdzības sajūta.

 

 

 

Fovisms bija modernistisks tēlotājmākslas virziens izveidojies 20. gs. sākumā Francijā. Raksturīgas vienkāršotas formas, spilgtas krāsas, biezi un plati krāsu triepieni, lieli tīras krāsas laukumi, biezas līnijas, ģeometriski neprecīzas līnijas. Anrī Matiss bija franču gleznotājs un viens no vadošajiem fovisma pārstāvjiem. 

 

 

Kubisms 

 

Virziens izceļas ar telpisku un ģeometrisku attēlu fragmentāciju, objektu pārveidošana ar abstraktām ģeometriskām formām. Kubisms bieži tiek saistīts ar diviem galvenajiem māksliniekiem, Pablo Pikaso un Žoržs Braks (Georges Braque). Kubisms radīja ne tikai gleznas, bet arī skulptūras, ietekmējot arī citus mākslas virzienus.  Kubisti atteicās no lineārās perspektīvas tradicionālajā nozīmē un attēloja objektus un ainavas no daudzām vienlaicīgām perspektīvām vienā attēlā. Tas radīja atšķirīgu, bieži vien neregulāru skatījumu. Kubisti mēģināja attēlot laiku un kustību, izmantojot objektu attēlošanu no vairākām pusēm. 

 

                                   

8. attēls: Pablo Pikaso "Aviņonas jaunavas"

 

 

 

Modernistiskās mākslas virziens, kura pārstāvji centās pārkāpt loģiku un racionalitāti, izmantojot neapzināti procesus un radot darbus, kas "piedzimis" no zemapziņas un sapņu pasaulēm. Sirreālisti nodarbojās ar "pārreālo", t.i., gara pasauli, kas atrodas līdzās realitātei. Sirreālisms tāpat arī balstījās uz psihoanalītiķa Z. Freida atzinumiem par bezapziņu — cilvēka psihes dziļāko slāni, kura izpausmes ir sapņi, murgi, vīzijas. Salvadors Dalī ir spilgtākais šī virziena pārstāvis.

 

 

 

Futūrisms ir mākslas kustība, kas radās 20. gadsimta sākumā, galvenokārt Itālijā. Šī virziena galvenais uzdevums bija akcentēt modernitāti, tehnoloģijas, ātrumu un industriālo attīstību. Futūristi atspoguļoja mūsdienu dzīvi un mūsdienīgās vērtības. Ātrums un tehnoloģijas ir biežāk attēlotie, mākslas virziena elementi. Džakomo Balla bija viens no futūrisma pārstāvjiem, kurš specializējās glezniecībā un dekoratīvajā mākslā. Viņa darbi bieži attēloja dinamiskas un kinētiskas formas, izmantojot krāsu un gaismas efektus.

 

 

Šie virzieni ir tikai daži no daudzajiem modernisma izpausmju veidiem.