3. Bakteriālās un virusālās infekcijas slimības

Mikroorganismus, kas parazitē citos organismos un izraisa slimības, sauc par patogēniem organismiem. Pie tiem pieder vīrusi, baktērijas, vienšūņi, sēnes. To iekļūšanu dzīvajos organismos un to šūnās sauc par inficēšanos.
Dažkārt lieto terminu invadēšanās saistībā ar parazītiskajiem vienšūņiem, ērcēm, tārpiem u.c. parazītiem, kas iekļūst organismā un izraisa infekcijas slimības.
Noteiktas patogēno baktēriju sugas spēj izraisīt tikai cilvēku vai noteiktas sugas dzīvnieku saslimšanu; piemēram, ar gonoreju, ko ierosina gonokoki, slimo tikai cilvēki, bet neslimo dzīvnieki. Baktērijas vairojas daloties, labvēlīgos apstākļos ik pēc 15–30 minūtēm. Baktērijas membrāna sastāv no īpašiem ogļhidrātiem un nedaudz olbaltumvielas, tās biezums var būt dažāds. Apvalku no ārpuses klāj gļotu slānis, ko, ja tas biezs, sauc par kapsulu. Tā aizsargā baktērijas šūnu no ārējās vides nelabvēlīgās iedarbības, piem., pneimokokiem slimnieka organismā ir izteikta карsula. Tāpat dažas baktērijas nelabvēlīgos apstākļos spēj veidot ilgstoši pastāvošas formas – sporas, kas ir izturīgas pret karstumu un sausumu. Tajās nenotiek aktīva vielmaiņa, tām ir izturīgs apvalks, kas tās aizsargā arī pret daudziem sterilizācijas veidiem. Šādā formā baktērijas var saglabāties gadiem ilgi un, apstākļiem uzlabojoties, kļūt atkal dzīvotspējīgas. 

Vairākums baktēriju ir izturīgas pret zemu temperatūru, bet temperatūrā, kas augstāka par 60 °C, tās iet bojā. Tieša saules gaisma, galvenokārt ultravioletais starojums, tās iznīcina dažās stundās. Patogēno baktēriju iznīcināšanai jeb dezinfekcijai lieto fenolu, formalīnu, hloru, spirtu un citus ķīmiskus savienojumus, Ārstēšanai lieto antibiotikas, kuras izraksta tikai un vienīgi ārsts. Antibiotikas iedarbojas uz baktēriju vielmaiņu, samazinot to spēju vairoties, kā arī iznīcinot. Bakteriālas slimības ir, piemēram, tuberkuloze, angīna, garais klepus, salmoneloze, stingumkrampji, Laima borelioze, gonoreja, hlamidioze un citas.

 

Tuberkuloze ir ļoti sena infekcijas slimība. Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes bacillus, tos var ieelpot arī sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās. Lielākā daļa baktēriju, kas ieelpotas, tiek aizturētas augšējos elpceļos un pēc tam izklepotas, Tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver bacili un to „sagremo”. Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Taču pavājinoties imunitātei ir iespējams, ka inficētais saslimst.
Stingumkrampji jeb tetāns mūsdienās ir kļuvusi reti sastopama infekcijas slimība pateicoties vakcinācijai. Tomēr jaunattīstības valstīs tā ir viena no jaundzimušo nāves iemesliem. No siltasiņu dzīvnieku un ar stingumkrapmpjiem slimu cilvēku kuņģa-zarnu trakta baktērija ar izkārnījumiem nonāk augsnē un ūdeņos, kur izturīgu sporu veidā saglabā savu dzīvotspēju gadiem ilgi. Saslimšanas gadījumā pacients ir jāhospitalizē, ārstē ar antibiotikām, antitoksisko serumu un pretkrampju zālēm.

 

 

Ārpus saimniekšūnas vīrusi nespēj ne augt, ne vairoties, ārēja vidē tie nav noturīgi un iet bojā pēc noteikta laika atkarībā no to veida. 
Vīrusi var inficēt jebkura veida organismus, sākot ar augiem un dzīvniekiem un beidzot ar baktērijām. Tie izraisa dažādas slimības, piemēram, gripu, A, B, C hepatītu, masaliņas, vējbakas, parotīts, HIV, herpes un daudzas citas. Parasti katrs vīruss var inficēt noteikta organisma noteiktas šūnas izmantojot atslēgas- slēdzenes principu. Dažiem vīrusiem piemīt spēja pārlekt no viena saimniekorganisma uz citu. Šādas vīrusu pārejas no dzīvnieka uz cilvēku sauc par zoonozēm, tādas infekcijas, piemēram, ir mēris, Ebola, Zika vīruss, u.c. Pārejot no viena organisma uz otru vīruss spēj mutēt un radīt jaunus genoma variantus.

Pēc iekļūšanas saimniekšūnā vīruss izmanto tās resursus, lai saglabātu dzīvību un pats savairotos. Tas var reģenerēt perfektu kopiju vai arī kļūdainu kopiju. Šī spēja veikt mutāciju ir iemesls, kāpēc daži vīrusi katrā inficētajā personā var nedaudz mainīties, padarot ārstēšanu sarežģītu. 36-48 stundu laikā vīruss spēj saražot vismaz 10 savas kopijas katrā inficētajā šūnā. Līdz ar to slimības maksimuma brīdī cilvēka organismā saimnieko no 1 līdz 100 miljardiem vīrusa vienību.
Virusālās infekcijas slimībām nav specifisku medikamentu, visbiežāk ārstē komplikācijas vai atvieglo simptomu izpausmes.

 

Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Tāpēc imunitāte pret konkrēto gripas vīrusu ir sezonāla rakstura – izveidojas tikai uz neilgu laiku.
Viena no vīrusu izraisītām infekcijas slimībām ir masaliņas, kas visbiežāk norit viegli, ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un izsitumiem. Masaliņas var radīt komplikācijas pieaugušiem cilvēkiem, it īpaši grūtniecēm. Ja grūtniece pārslimo masaliņas, 85 gadījumos no 100 auglim novēro anomālijas un pataloģijas, auglis var iegūt iedzimtās masaliņas.

 

A hepatīts (agrāk pazīstams kā Botkina slimība) ir akūta infekcijas aknu slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss. Tas ir izplatīts visa pasaulē, taču visvairāk valstīs, kurās ir slikti higiēnas apstākļi un problēmas ar dzeramā ūdens attīrīšanu.
HIV infekcija ir nemanām, lēna infekcija. Cilvēks, pats nezinot, var būt inficēts un dzīvot ar šo infekciju daudzus gadus bez nekādiem simptomiem un pazīmēm un tādējādi inficēt citus. Vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu, ir veikt HIV testu. Ja HIV vīruss iekļuvis organismā, tas saglabājas visu mūžu. Vīruss vairojas iznīcinot asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. Ar HIV nav iespējams inficēties sadzīves kontaktu ceļā, kā arī ar dzīvnieku (odu, ērces u.c.) kodumiem, jo vīruss šajos organismos iet bojā.

 

 

Kaut arī slimības iedala pēc to ierosinātāja, pēc simptomiem ne vienmēr ir iespējams noteikt, kas tas ir – baktērija vai vīruss. Ja ir netipiska slimības gaita un diagnoze nav skaidra, ārsts var nozīmēt izmeklējumus vai veikt ekspress testus, jo ārstēšana bakteriālas un virusālas infekcijas gadījumā ir atšķirīga.
Piemēram, angīna ir akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgas slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs- to virspusējs iekaisums, ar nelielu temperatūru, vai arī dziļāku audu iekaisums ar drudzi, augstu ķermeņa temperatūru.

 

 

Angīnu galvenokārt izraisa baktērijas (streptokoki,stafilokoki), taču atsevišķos gadījumos var būt adenovīrusi un herpes vīrusi. Baktēriju izraisītais iekaisums parasti ir smagāks nekā vīrusu infekcija.
Ja vien organisms nav ļoti novājināts, parasti tas pats tiek ar galā ar vīrusu aptuveni nedēļas laikā. Iedzerot temperatūru pazeminošus līdzekļus ir jūtams atvieglojums. Zāļu tēju dzeršana un kakla skalošana palīdz justies labāk, taču vīrusi netiek nogalināti.
Bakteriālas infekcijas gadījumā būs daudz lielāks nogurums un zāles pret temperatūru nelīdzēs. Lai baktērijas ar asinīm neizplatītos visā organismā, izraisot komplikācijas, infekcija ir jāārstē izmantojot ārstu izrakstītus medikamentus, bieži – antibiotikas.