43. 3. daļas 2.2. uzdevums. Kompleksais pētījums. Datu analīze

 

Situācijas apraksts
Skolēni veica pētījumu, kura mērķis bija salīdzināt sugu daudzveidību nekoptā dzelzceļa uzbēruma nogāzes zālājā un regulāri koptā kultivētā zālājā pie skolas. Par bioloģisko daudzveidību noteiktā dabas vietā var spriest pēc augu, dzīvnieku un sēņu sugu sastopamības un pēc katras sugas īpatņu skaita noteiktā biotopā. Noteiktos parauglaukumos ievāktos datus var izmantot, lai aprēķinātu bioloģiskās daudzveidības indeksu. Izmantojot aprēķināto indeksu, var spriest par zālāja biocenozes spēju pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem. Ja indekss tuvojas vērtībai 1, tad zālāju var uzskatīt par spējīgu izturēt vides izmaiņas, piemēram, sausuma periodu vai augu kaitēkļu savairošanos, jo zālājā, kurā ir lielāka sugu daudzveidība, būs sastopamas arī sausumizturīgākas sugas vai pret konkrēto kaitēkļu sugu rezistentas sugas. Ja indeksa vērtība tuvojas 0, tas liecina, ka zālājā dominē viena vai divas sugas, kuras var nepielāgoties mainīgiem vides apstākļiem. Zālājs ar lielāku sugu daudzveidību nodrošina barību un mājokli lielākam skaitam konsumentu sugu.

Bioloģiskās daudzveidības indeksu aprēķina pēc formulas ​$D=1-\left(\frac{\sum n(n-1)}{N(N-1)}\right)$​,

kur D - bioloģiskās daudzveidības indekss;
n - katras sugas īpatņu skaits parauglaukumā;
N – kopējais visu īpatņu skaits parauglaukumā;
∑ – summas zīme.

  

Dažādu sugu īpatņu skaits dzelzceļa uzbēruma nogāzes zālājā un zālājā pie skolas

 

	Dzelzceļa uzbēruma nogāzes zālājs	Zālājs pie skolas
Kopējais sugu skaits parauglaukumā	​19	​6
Kopējais īpatņu skaits parauglaukumā (N)	53	37
Bioloģiskās daudzveidības indekss (D)	0,92	0,73