Apputeksnēšanās ir process, kura laikā ziedputeksnis (satur vīrišķās dzimumšūnas) nonāk uz drīksnas.
Vīrišķajām dzimumšūnām jeb spermijiem saplūstot ar olšūnām, notiek apaugļošanās, pēc kā veidojas auglis.
Augiem izšķir divus apputeksnēšanās veidus - pašapputi un svešapputi.
Apputeksnēšanās veidi
Pašappute var notikt tikai divdzimumu ziedos, jo vienā ziedā ir gan putekšņlapas, gan auglenīca. Putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Zirņi, kartupeļi, sojas pupas, orhidejas, saulespuķes, persiki un auzas – daži no izplatītākajiem augiem, kuros notiek pašappute.
Pašappute nodrošina augam neatkarību no apputeksnētājiem - augs var vairoties arī tad, ja apputeksnētāji nav pieejami. Tas garantē arī, ka vienmēr būs sēklas, jo apputeksnēšanās ziedā notiks. Pašapputes augi bieži vien arī spēj ātrāk apgūt jaunas teritorijas, kur apputeksnētāji, it īpaši kukaiņi, vēl nav sastopami. Augs saglabā arī savas īpašības nemainīgas, jo ir ierobežota gēnu apmaiņa. Tomēr tas rada arī mazāku ģenētisko daudzveidību - visi pēcnācēji ir ļoti līdzīgi vecākorganismam, maz jaunu īpašību. Tas ietekmē arī augu spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, klimata pārmaiņām, slimībām, kaitēkļiem. Tā kā ir samazināts jaunu gēnu kombināciju skaits, augam ir vājākas evolucionēšanas iespējas.
Svešapputes procesā putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz cita zieda drīksnas. Tātad apputeksnēšanās var notikt ne tikai starp vienas sugas augu ziediem, bet arī starp dažādiem augiem (veidojot jaunus hibrīdus). Svešapputi nodrošina vējš, kukaiņi, ūdens, putni.
Svešapputē rodas dažādi pēcnācēji ar jaunu īpašību kombinācijām, jo ir lielāka ģenētiskā daudzveidība. Arī pielāgošanās spēja mainīgiem apstākļiem ir augstāka - ir lielāka izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Svešappute veicina evolūciju, jo rodas jaunas gēnu kombinācijas. Tomēr svešapputes augi ir atkarībā no apputeksnētājiem, kas arī vienmēr negarantē sēklu veidošanos. Augi, kuru apputeksnēšanos nodrošina kukaiņi, ir spiesti patērēt lielāku enerģiju, lai veidotu skaistus un smaržīgus pievilcīgus ziedus, nektāru, kas piesaistītu kukaiņus.
1. Svešappute ar vēju.
Vēja apputeksnētos augos putekšņi ir viegli, sausi un augs tos ražo ļoti lielā daudzumā, lai palielinātu iespēju sasniegt cita auga drīksnu. Šādiem augiem ziedi parasti ir mazi, neuzkrītoši un bez smaržas, jo tiem nav jāpievilina kukaiņi. To putekšņlapas bieži karājas ārpus zieda, lai vējš vieglāk tos aiznestu. Šāda apputeksnēšanās veida augi bieži sastopami atklātās vietās, piemēram, laukos un pļavās. Ar vēja palīdzību apputeksnējas bērzi, alkšņi, lazdas, arī graudzāles, piemēram, rudzi un auzas.
No bērza spurdzēm (ziedkopas veids) ar vēja palīdzību izdalās putekšņi
2. Svešappute ar kukaiņiem.
Augi, kurus apputeksnē kukaiņi, veido košus, smaržīgus vai nektāru saturošus ziedus, lai piesaistītu bites, kamenes, tauriņus un citus kukaiņus. Putekšņi šajos augos ir lipīgi un lielāki, lai pieķertos kukaiņu ķermeņiem. Kukaiņi, apmeklējot vairākus ziedus pēc kārtas, nejauši pārnes putekšņus no viena zieda uz cita drīksnu. Šāda apputeksnēšanās nodrošina lielu ģenētisko dažādību un ir ļoti efektīva. Kukaiņus kā apputeksnētājus izmanto ābeles, ķirši, pienenes, āboliņi un mežrozītes.
Putekšņi pielīp pie bites ķermeņa, dodoties pie nākamā zieda, daļa putekšņu nonāk uz drīksnas
3. Svešappute ar ūdeni.
Ūdens kā apputeksnētājs ir raksturīgs daļai ūdensaugu. Putekšņi izdalās ūdenī un ar straumes palīdzību tiek aiznesti līdz citas ziedkopas drīksnai. Ziedi parasti ir mazi, neuzkrītoši un bez nektāra, jo tie nav domāti kukaiņu pievilināšanai. Šāda apputeksnēšanās efektīva mierīgos ūdeņos, kur putekšņi nepazūd pārāk ātri. Ar ūdens palīdzību vairojas, piemēram, ezerrieksti.
No peldošā ezerrieksta vīrišķajiem ziediem ūdenī izkaisītie ziedputekšņi nonāk sievišķajos ziedos
4. Svešappute ar putniem.
Lai arī Latvijā šāds apputeksnēšanās veids savvaļā nav sastopams, tropu joslā augošie augi ir attīstījuši arī šādu apputeksnēšanās veidu. Putnu apputeksnētajiem augiem ir raksturīgi lieli, spilgti, bieži sarkani ziedi ar daudz nektāru, bet bez smaržas, jo putni orientējas pēc krāsām, nevis aromāta. Piemēram, kolibri ir viens putniem, kas tropu mežos apputeksnē ziedus.
Kolibri putni, dodoties no zieda uz zieda, pārnēsā putekšņus
Putekšņi, nonākot uz drīksnas, sāk dīgt. No putekšņa izveidojas putekšņvads, kas aug cauri drīksnai un auglenīcai līdz pat olšūnai. Pa putekšņvadu pārvietojas vīrišķās dzimumšūnas - spermiji, kas atradās putekšņos. Satiekoties sievišķajai un vīrišķajai dzimumšūnai, notiek apaugļošanās.
Apaugļošanās ir vīrišķās dzimumšūnas (spermija) un sievišķās dzimumšūnas (olšūnas) saplūšana, veidojot zigotu - apaugļotu olšūnu.
No zigotas sāk veidoties dīglis, bet paralēli veidojas arī barības vielu krājumi. Ap dīgli un barības vielu rezervēm veidojas sēklas apvalks. Auglenīcā attīstās un nobriest sēkla (vai sēklas). Pati auglenīca attīstās par augli, kas palīdzēs tālāk sēklām izplatīties.
Pēc apaugļošanās, zieda vietā veidojas auglis