Bezdzimumvairošanās ir organismu vairošanās ar īpašiem orgāniem, daloties šūnām vai atdaloties ķermeņa daļai, kā rezultātā netiek izmainīts iedzimtības materiāls.
Daļai organismu dzīves laikā var novērot gan bezdzimuvairošanos, gan dzimumvairošanos. Piemēram, hidra, var pumpuroties vai reģenerēties un pēcnācēji ir identiski, bet var arī vairoties dzimumiski, iegūstot īpatņus ar izmainītu ģenētisko informāciju.
Hidras vairošanās veidi
Bezdzimumvairošanās veidi starp dzīvajiem organismiem ir ļoti daudzveidīgi, piemēroti organisma dzīves videi un veidam. Vienas šūnas organismi vairojas šūnai daloties. Daļa zemāk attīstīto organismu spēj fragmentēties, reģenerēties, pumpuroties. Sporaugiem dzīves ciklā ir bezdzimumvairošanās veids ar sporām. Lielākajai daļai augu piemīt veģetatīvās vairošanās spēja - vairošanās ar stumbru, lapām vai saknēm un to pārveidnēm.
Bezdzimumvairošanās daudzveidība
1. Šūnu dalīšanās.
Vienas šūnas organismi - baktērijas, vienšūņi, aļģes, gļotsēnes, var dalīties sadaloties vecāku šūnai. Tas ir visvienkāršākais bezdzimumvairošanās veids. Šūnas dalīšanās var būt divu veidu:
- Vecāku šūna sadalās divās vienādās daļās - abas jaunās šūnas ir ģenētiski identiskas.
- Vecāku šūna sadalās vairākās šūnās - visas jaunās šūnas ir ģenētiski identiskas.
Šūnu dalīšanās veidi
2. Fragmentēšanās.
Dzīvie daudzšūnu organismi, piemēram, plakantārpi (planārijas), aļģes (spirogīras), jūraszvaigznes, apzināti atdala no sava ķermeņa vienu vai vairākus fragmentus. Katrs fragments izaug par jaunu organismu, kas ir ģenētiski identisks vecākorganismam un citiem pēcnācējiem.
Spirogīras fragmentēšanās jaunos organismos
3. Reģenerācija.
Reģenerācija ir līdzīga fragmentēšanās procesam. Reģenerācijā pieaudzis organisms tiek sadalīts daļās un katra daļa izveidojas par jaunu indivīdu. Daudzos organismos ir specializētas šūnas, kas var diferencēties, t.i., katra daļa diferencējas un vairojas, lai atjaunotu jaunus organismus. Reģenerācija ir saistīta arī ar organisma spēju atjaunot trūkstošas ķermeņa daļas vai pat izveidot visu organismu no kādas daļas. Piemēram, jūraszvaigznes viens stars, kas ir atdalīts no organisma, spēj atjaunot visu pārējo ķermeni.
Reģenerācijas spējas piemīt zarndobumaiņiem (hidras), plakantārpiem (planārijas), adatādaiņiem (jūraszvaigznes) u.c. organismiem.
Reģenerācijas procesā izveidojas identiskas planārijas
4. Pumpurošanās.
Dažiem organismiem, piemēriem, raugiem, hidrām, koraļļiem, sūkļiem, uz ķermeņa veidojas nelieli izaugumi jeb pumpuri. Tie pieaug, atdalās un kļūst par patstāvīgu organismu. Atdalīšanos no mātes ķermeņa sauc par pumpurošanos.
Raugs - vienšūnas sēne, vairojas pumpurojoties
5. Vairošanās ar sporām.
Sporas ir mikroskopiskas reproduktīvās vienības, kas vēlāk attīstās par jaunu organismu. Sporas ir baktērijām, sēnēm, aļģēm, ķērpjiem un dažiem augiem (sporaugiem) - sūnām, papardēm, kosām, staipekņiem.
Sporas ir mikroskopiskas reproduktīvās vienības, kas vēlāk attīstās par jaunu organismu. Sporas ir baktērijām, sēnēm, aļģēm, ķērpjiem un dažiem augiem (sporaugiem) - sūnām, papardēm, kosām, staipekņiem.
Organisms ražo un izplata apkārtējā vidē milzīgu skaitu sīku sporu, kuras dīgst un veido jaunus organismus. Sporas bieži vien izplatās daudz labāk nekā sēklas, arī nelabvēlīgos apstākļos var ilgāk izdzīvot. Ir atsevišķi gadījumi, kad sporas veidojas arī dzimumvairošanās ceļā.
Arī organisms, kas ir veidojies no sporām, ir ģenētiski identisks mātesorganismam.
Sēnes vairojas ar sporām
6. Veģetatīvā vairošanās ir raksturīgs bezdzimumvairošanās process augiem. Tas notiek, izmantojot auga daļas, piemēram, lapas, saknes, stublājus un pumpurus. Augos veģetatīvā vairošanās notiek daudz ātrāk kā dzimumvairošanās, tāpēc veģetatīvo pavairošanu plaši izmanto dārzkopībā (piemēram, zemenes bieži pavairo ar stīgām un kartupeļus – ar bumbuļiem).
Veģetatīvās vairošanās daudzveidība
7. Priekšrocības un trūkumi.
Bezdzimumvairošanās ir daudzveidīgi vairošanās veidi, ko izmanto liela daļa dzīvo organismu. Šim procesam ir dažādi pozitīvie un negatīvie aspekti.
Bezdzimumvairošanās priekšrocības ir:
- labvēlīgos apstākļos organismu skaits var ļoti strauji pieaugt, un tam ir nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
- bezdzimumvairošanās ir efektīva laika un enerģijas ziņā, jo šim vairošanās veidam nav nepieciešams partneris.
- bezdzimumvairošanās aizņem daudz īsāku laiku salīdzinot ar dzimumvairošanos.
Bezdzimumvairošanās trūkumi ir:
- neveidojas ģenētiskas variācijas populācijā, līdz ar to, piemēram, kāda slimība var skart visus populācijas indivīdus, īsā laikā iznīcinot visu koloniju.
- suga var būt piemērota tikai vienai dzīves vietai un nemainīgiem apstākļiem, jo neveidojas ģenētiskās modifikācijas.
Baktērijas, piemēram, E. coli, vairojas bezdzimumiski. Priekšrocība ir tajā, ka tās var ļoti ātri dalīties (jauna paaudze rodas katras 20 minūtes). Taču ir trūkums - visas baktērijas ir ģenētiski identiskas pēc dalīšanās. Ja pret baktērijām lieto antibiotikas, tad lielākā daļa baktēriju iet bojā, taču dažas izdzīvo. Kāpēc? Ģenētiskā materiāla dalīšanās laikā vai ārējo faktoru ietekmes dēļ rodas nejaušas mutācijas, kas ievieš populācijā ģenētisko daudzveidību.
Baktērijas bezdzimumvairošanās process, kas notiek aptuveni reizi 20 minūtēs