Bioloģiskā daudzveidība ir visas dzīvās dabas bagātība – tā ietver gan dzīvniekus, augus, sēnes, mikroorganismus, gan arī dažādas ekosistēmas, piemēram, mežus, purvus, jūras, pļavas, gan ģenētisko daudzveidību vienas sugas ietvaros, piemēram, dažādas ābeļu šķirnes vai suņu šķirnes. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no būtiskākajiem dzīvības pamatiem uz planētas.
Tā ir veidojusies miljoniem gadu ilgā evolūcijas procesā, kurā dzīvās būtnes pakāpeniski mainās, pielāgojoties apkārtējai videi. Evolūcija notiek, pateicoties mutācijām, dabiskajai izlasei un pārmantojamībai – tās ļauj organismiem izdzīvot un vairoties piemērotākajos apstākļos. Laika gaitā dažādu vides apstākļu un izmaiņu ietekmē no vienas sugas var rasties jaunas. Piemēram, putniem dažādos reģionos attīstījušies dažādi knābju veidi atkarībā no barības veida, bet žirafēm garš kakls ļāva aizsniegt augstākus zarus un iegūt vairāk barības.
Zemes bioloģiskā daudzveidība ir miljoniem gadu ilga procesa rezultāts
Bioloģiskā daudzveidība nav tikai skaistas dabas daļa – tā nodrošina dzīvības līdzsvaru uz Zemes. Katra suga pilda savu nozīmīgo lomu dabā, un kopā tās veido sarežģītu ekosistēmu tīklu. Ja kāda suga izzūd, tas var ietekmēt arī citas sugas un traucēt dabisko līdzsvaru.
Bioloģiskā daudzveidība nav tikai skaistas dabas daļa – tā nodrošina dzīvības līdzsvaru uz Zemes. Katra suga pilda savu nozīmīgo lomu dabā, un kopā tās veido sarežģītu ekosistēmu tīklu. Ja kāda suga izzūd, tas var ietekmēt arī citas sugas un traucēt dabisko līdzsvaru.
- Bites un citi apputeksnētāji nodrošina augu vairošanos – ja tās izzudīs, daudzi augi nevarēs radīt augļus un sēklas, un arī cilvēkiem būs mazāk pārtikas.
- Plēsēji, piemēram, vilki vai pūces, palīdz kontrolēt grauzēju populāciju – ja to nav, grauzēji var vairoties pārmērīgi un izraisīt postījumus.
- Meži ar savu sugu daudzveidību attīra gaisu, piesaista oglekļa dioksīdu un pasargā augsni no izskalošanās.
Bioloģiskā daudzveidība ir cieši saistīta ar to, ko mēs saucam par ekosistēmu pakalpojumiem – tie ir visi labumi un funkcijas, ko daba nodrošina cilvēkiem un citiem dzīvajiem organismiem. Šie pakalpojumi ir dzīvības pamatā, un bez tiem cilvēce nevarētu pastāvēt.
Ekosistēmu pakalpojumu sadalījums
Bez bagātas bioloģiskās daudzveidības šie pakalpojumi nevar pilnvērtīgi funkcionēt – jo vairāk sugu un dažādu organismu ir ekosistēmā, jo labāk tā spēj izpildīt savas funkcijas, pielāgoties izmaiņām un atgūties pēc traucējumiem. Ja bioloģiskā daudzveidība samazinās, ekosistēmas kļūst nestabilas, mazāk produktīvas un vairāk pakļautas bojājumiem.
Aptuveni pēdējo 300 gadu laikā bioloģiskā daudzveidība pasaulē ir būtiski samazinājusies cilvēku darbības rezultātā. Kopš industriālās revolūcijas 18. gadsimtā cilvēce ir strauji attīstījusi rūpniecību, lauksaimniecību, pilsētas un infrastruktūru, iznīcinot dabiskās dzīvotnes un piesārņojot vidi. Pasaules Dabas fonda (WWF) dati rāda, ka:
- kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas pasaulē ir samazinājušās par vidēji 69%.
- katru gadu izzūd vairāki simti sugu, un no visām zināmajām sugām vairāk nekā 1 miljons (no ~8 miljoniem) ir apdraudētas.
- piemēram, izzūd tropu lietus meži un koraļļu rifi, kas ir vieni no bagātākajiem bioloģiskās daudzveidības reģioniem.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās grafiks, cilvēku rīcības sekas
Arī Latvijā ir vērojamas līdzīgas tendences, lai gan situācija nav tik katastrofāla kā citviet pasaulē.
- Latvijā pazudušas vairākas vietējās sugas. Piemēram, lielais dumpis, kas kādreiz ligzdoja mitrājos, izzuda, kad purvi un ezeri tika nosusināti.
- Sarkanās grāmatas saraksts liecina, ka Latvijā ir apdraudētas vairāk nekā 1000 sugas, tostarp daudzas kukaiņu, sēņu un augu sugas. Piemēram, zobainā neļķe, zaļā vārna un purva pūce ir kļuvušas ļoti retas.
- Vairāk nekā 60% biotopu Latvijā ir sliktā vai viduvēja kvalitātē, jo daudzviet notiek intensīvā lauksaimniecība, mežizstrāde un apbūve, kas pārveido dabiskos apstākļus.
Diemžēl, cilvēku rīcība ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem.
- Mežu izciršana un dzīvotņu iznīcināšana. Cilvēki iznīcina dabiskos mežus, pļavas, mitrājus, lai būvētu pilsētas, ceļus vai audzētu lauksaimniecības kultūras.
- Piesārņojums. Ķīmiskās vielas, plastmasa, notekūdeņi un gaisa piesārņojums bojā augu un dzīvnieku dzīves vidi.
- Klimata pārmaiņas. Globālā sasilšana maina temperatūru, nokrišņu režīmu, un daudzas sugas nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
- Pārzveja un medības. Cilvēki pārmērīgi izmanto dabas resursus, iznīcinot dzīvnieku populācijas.
- Svešzemju sugu ieviešana. Cilvēki bieži nejauši vai tīši ievieš citzemju sugas, kas izkonkurē vietējās sugas.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cilvēku darbības rezultātā